Valūtas kurss ir vienas valsts nacionālās naudas vienības attiecība, būtībā cena, pret citas valsts naudas vienību. 2 Valstis, kas sākotnēji bija cietušas dolāru badu, lēnām bija sākušas atkopties, ar eksporta palīdzību ielauzās ASV tirgū; Māršala plāna īstenošana, kas 3 gadu laikā sniedzot finansiālu palīdzību cietušajām valstīm, kopumā izmaksāja apmēram 17 miljardus dolāru un citi faktori bija par iemeslu dolāra pārsātinājumam. Bankas atteicās no Bretonvudsas principiem un pārgāja uz "peldošiem" kursiem, kurus noteica piedāvājuma un pieprasījuma samērs. Radās baumas par dolāra devalvāciju, kas realizējās 1971. gadā un bija pamats Bretonvudsas valūtas sistēmas sairšanai.3
Jamaikas valūtas sistēma. Tika izveidota 1978. gadā, pamatojoties uz Jamaikas vienošanos. Tā paredz, ka par pasaules naudu var izmantot nacionālās valūtas, veicot ar tām starptautiskos norēķinus, kā arī izvēlēties brīvu valūtas kursu, izmantot svārstīgo valūtas kursu, saglabāt zelta kā likvīdā līdzekļa lomu, tā pirkšanu un pārdošanu par tirgus cenām. Zelts vairs nepildīja naudas funkciju. „ Peldošā kursa” kā Jamaikas valūtas sistēmas nosacījums nepilnvērtība ir saistīta ar nenoteiktību, jo nevar izteikt skaidras prognozes par kādu valūtu, tādēļ rodas grūtības, kad jāslēdz ilgtermiņa līgumi. Starptautiskā Valūtas fonda uzdevums ir kontrolēt Jamaikas valūtu sistēmas noteikumu ievērošanu valstīs, kas tos parakstījušas.4
Valūtu klasifikācija. Klasifikācijas pamatā ir divas iedaļas. Brīvi konvertējama valūtā – raksturīga valstīm, kurām ir spēcīga, plaukstoša ekonomika. Galvenokārt, tā ir bez ierobežojumiem pērkama un pārdodama valūta apmaiņā pret citu valūtu vai zeltu. Slēgtas valūtas apgrozība notiek tikai attiecīgās valsts teritorijā, un valūtas ierobežojumi ir obligāti rezidentiem un nerezidentiem visu veidu valūtas operācijās.5
…
