Ārija Elksne

Pirmā Ārijas Elksnes publikācija ir viencēliens «Pārstei­gums» (1956), bet turpmāk viņa pievēršas tikai dzejai un tul­košanai. Dzejnieces ienākšana literatūrā saistās ar latviešu intīmās lirikas jaunu uzplaukumu. Ārijas Elksnes dzeja attīs­tījusies vienmērīgi, bez īpašiem lūzumiem. Cilvēka jūtu dzī­ves tēlojums kļūst par viņas daiļrades pamatprincipu. Galvenie motīvi viņas dzejā:
cilvēks kā emocionāla, domājoša, darbīga būtne dzī­ves vidū, zeme kā dzimtenes, dzīvības, latviskā simbols,
kritika, pašanalīze, nemiers ar sevi,
ideāla un īstenības nesaskaņas traģiskums,
nesavtīgas mīlestības cildinājums, …