Primārā arteriālā hipertensija
Diagnoze pie primārās arteriālās hipertensijas remisijas periodā.
Asinsspiediena paaugstināšanās virs normas. Vārds hipertensija nozīmē: hyper – augsts, tensia – spiediens. Arteriālās hipertensijas gadījumā var būt gan pastāvīgi, gan periodiski paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mm Hg. Arteriālā hipertensija ir ļoti bieži sastopama slimība. Ar to slimo 15-20 % pieaugušo, nedaudz biežāk vīrieši nekā sievietes. Taču apmēram 60-70 gadu vecumā gandrīz 75 % iedzīvotāju slimo ar arteriālo hipertensiju.
Sūdzības: Cilvēks var sūdzēties par reiboni, nervozitāti, sirdsklauvēm, sāpēm sirds apvidū.
Simptoni: Augsts asinsspiediens; funkcionāli smadzeņu asinsrites traucējumi, diastoliskais asinsspiediens 90 – 99 mm/Hg (pēc citu autoru domām 90 – 104 mm/Hg). Mazkustīgs dzīves veids; kaitīgie ieradumi- smēķēšana, pārmērīga lietošana, regulāra pārēšanās, aptaukošanās; kopējais holesterīns virs 6.5 mmol/L; cukura diabēts; ģimenes anamnēzē agrīna sirds asinsvadu slimības; augsta riska ģeogrāfiskais reģions, sociāli ekonomiska un etniska grupa.
Nodarbības veids: sākumā individuāls, pēc 5 – 6 dienām cilvēks jau drīkst iesaistīties grupveida nodarbībās, pēc 3-5 grupveida nodarbībām, ja izveseļošanās dinamika ir pozitīva, tad ir jāiesaka dozēta soļošana, peldēšana.
Ārstnieciskās vingrošanas uzdevumi: uzlabot fiziskās aktivitātes iespējas, uzlabot slodzes panesamību; uzlabot riska faktoru profilu; uzlabot hemodinamiku; uzlabot dzīves kvalitāti.
Bet uzsākot jebkādas fiziskās aktivitātes, vispirms jākonstatē kāda ir slimnieka pašsajūta, jāpārbauda pulss un asinsspiediens pirms un pēc nodarbības. Protams, to var darīt arī biežāk.
Ārstnieciskā vingrošanas metodika: ārstniecisko vingrošanu sāk ar statiskiem elpošanas vingrinājumiem guļus stāvoklī ar paceltu galvgali, vingrojumiem mazajās locītavās (plaukstu, pēdas), nepaceļot ekstremitātes, bet slidinot tās pa gultas virsmu. Stāvoklim uzlabojoties sākuma stāvoklis var būt arī sēdus un stāvus. Vingrinājumus ekstremitātēm, rumpim kombinē ar dinamiskiem elpošanas vingrinājumiem tā, lai pēc smagāka vingrinājuma sekotu elpošanas vai relaksācijas vingrinājums. Pievienojoties grupas nodarbībām vingrošanas zālē, vingrinājumu apgrūtināšanai izmanto vingrinājumus ar priekšmetiem (nūjas, pildbumbas u.c.). Ja pēc tā visa izveseļošanās dinamika ir pozitīva, pielieto soļošanu, peldēšanu, riteņbraukšanu uz veloergometra un nomierinošu masāžu un fizioterapijas procedūras.
Kustību režīms – brīvais kustību režīms
