1.1. Psihe un nervu sistēma.
Psihe savā visumā nav vienkārša, bet ļoti komplicēta parādība. Cilvēka psihē ietilpst tādas atsevišķas psihiskas parādības jeb procesi, kā: nojauta, atmiņa, uzmanība, interese, fantāzija, domāšana, emocijas un jušana, vēlēšanās un iegribas.
Psihe pēc P.Birkerta domām ir aktīva, un aktivitāte ir psihes fundamentālākā īpašība. P.Birkerts izdala trīs galvenās, viņaprāt, psihisko procesu grupas:
• intelekts jeb prāts;
• jūtas;
• griba.
Savukārt, A.Vorobjovs grāmatā „Psiholoģijas pamati” raksta, ka psihes augstākā attīstības pakāpe ir apziņa. Tā piemīt tikai cilvēkam un rodas līdz ar runas apgūšanu. Cilvēka apziņai ir noteikta struktūra, kurai var izdalīt vairākas apakšstruktūras:
• Pirmā – spēja atspoguļot un apzināt sevi kā cilvēku (seja, rokas, ķermenis, ādas krāsa, svars utt.) un kā personību, tāpēc šim cilvēkam, atšākirībā no dzīvnieka, piemīt pašapziņa;
• Otrā – spēja apzināt apkārtējo pasauli. Cilvēkam tiek atvēlēti 18-20 gadi, lai viņš apgūtu cilvēces uzkrātās zināšanas un pieredzi, ja cilvēks nevar noteiktā laika posmā apgūt noteiktu cilvēces zināšanu apjomu, var runāt par novirzēm apziņā – oligofrēnija, debilisms.
• Trešā – apsteidzošās atspoguļošanas spēja, t.i., cilvēka spēja izvirsīt mērķi un paredzēt tā sasniegšanas iespējas.
• Ceturtā – cilvēka jūtu pasaule (dziļums un virzība raksturo cilvēka apziņu).
Cilvēks spēj atspoguļot subjektīvo pasauli ne tikai apzināti, bet arī neapzināti (bezapziņa, neapzinātais).Neapzinātajam, tāpat kā apzinātajam, ir sava struktūr:
• Pirmā – visrsapzinātais – pasaules atspoguļošanas process, risinot radošo darbību. Šis līmesnis nodrošina cilvēka radošās darbības augstāko etapu, t.sk., intuīciju.
• Otrā – neapzinātie cilvēka uzvedību rocinošie spēki. Tās ir dažāda veida ievirzes. Ievirze – neapzināta gatavība veikt kādu darbību. Piemēram, lodītes vai fotogrāfija ar komentāriem!!!
• Trešā –kontroles process par viņa prasmju un paradumu izpildi. Automatizētās darbības cilvēks kontrilē neapzināti.
• Ceturtā – atspoguļošana subsensorā līmenī. Piemēram, reklāma filmas laikā!!!
Nervu sistēma ir visu nervu elementu (neironu un neiroglijas šūnu) un specifisku struktūru (smadzeņu apvalki, dobumi, šķidrumi) kopums. NS pamatfunkcijas:
• informatīvu signālu uztvere no organisma iekšējās un ārējās vides,
• informācijas analīze,
• organisma fizioloģisko funkciju vadība,
• arī informācijas jaunrade.
Perifērija sastāv no somātiskās NS, kas nodrošina visu aferentāciju un vada visu skeleta muskulatūras darbību, un veģetatīvās NS, kura vada visu iekšējo orgānu un asinsvadu darbību. Centrālā NS ir nervu šūnu sakopojums, kas veido muguras un galvas smadzenes un veic visas perifērās nervu sistēmas darba visas aferentācijas analīzi un regulāciju.
1.2. Noziedzības psiholoģiskie cēloņi.
Noziedzības psiholoģiskos cēloņus skaidro sociālās mācības, kontroles un mijiedarbības teorijas. No tām izriet, ka noziedzība rodas dažādu sociālpsiholoģisku fenomenu un procesu rezultātā. Cilvēka uzvedību ietekmē viņa tuvākā un tālākā sociālā vide. Pēc sociālās mācības teorijas noziedzīgās iemaņas un uzskati tiek iegūti no veiksmīgiem piemēriem, situāciju modeļiem un patstāvīgu vingrinājumu rezultātā. Iedzimst tikai spējas kaut ko apgūt un mācīties. Kontroles teorijas cenšas izskaidrot, kāpēc cilvēki izturas pakļavīgi, šeit sabiedriskās saskaņas galvenais kritērijs ir saites starp indivīdu un sabiedrību. Likumpārkāpējs apstrīd tās vērtības, ko ir izstrādājusi sabiedrība, šis proces parasti sākas jau bērnībā, kad bērns nepieņem vecāku vērtību sistēmu.
…
