Par Atēnām sāku interesēties pēc tam, kad biju daļēji iepazinies ar sengrieķu mitoloģiju. Mani saistīja tas, ka laikā, kad Latvijas teritorijā esošie iedzīvotāji mitinājās zemās vienistabas būdelēs un apģērbam izmantoja dzīvnieku kažokus, citā vietā pasaulē, konkrēti Grieķijā, dzīves līmenis un sabiedrības pārvaldes forma daudz neatpalika no mūsdienām. Visvairāk var pabrīnīties par sengrieķu sabiedrības attīstību. Piemēram, jau tad cilvēki saprata, ka korupcija ir ļauna parādība, pret kuru ir aktīvi jācīnās, kamēr mūsdienu datorizācijas laikmetā dažas valstis nemaz negrib atzīt korupcijas esamību savā teritorijā. Protams, ne jau visi var būt ideāli, tomēr mūsu padomju gados sabojātajiem prātiem derētu šo to paņemt no senajiem grieķiem, lai kaut cik uzlabotos sabiedrības ētiskā domāšana.
Šajā darbā ir apskatīts periods Atēnās, kad sabiedriskā doma pāriet no reliģiskās domāšanas uz domāšanu, kas saistīta ar cilvēka paša spējām. Tas saistīts ar to, ka dažnedažādie fiziķi, astronomi u.c. zinātnieki, no kuriem daļa slavējami arī šodien, mācēja izskaidrot daudzus faktus, kurus pirms tam uzskatīja par dievišķas izcelsmes. Vienlaikus sastopama liela pretestība no veco uzskatu piekritējiem. Atēnās vēršanās pret dieviem gan nebija tik asiņaina, kā viduslaikos, kad sita krustos, dedzināja uz sārta utt., tomēr savu tā darīja, jo sabiedrība arvien vairāk šķēlās, degradējās, meklēja un nevarēja atrast jaunus ideoloģiskos virzienus. Laika gaitā, neatradusi “ceļu, pa kuru iet”, Atēnas mazpamazām izjuka un daudzie izcilie tās sasniegumi aizgāja nebūtībā.…
