Atvērtais saraksts (1920.-1934.): plusi un mīnusi

Latvijā ik pa brīdim atskan aicinājumi pēc vēlēšanu sistēmas maiņas. Parasti tiek runāts par pārēju uz mažoritāro vai vismaz jaukto vēlēšanu sistēmu. Arī vakardienas notikumi kārtējo reizi deva tribīni mažoritārās sistēmas atbalstītājiem. Domāju, ka vēlēšanās pēc balsošanas par kandidātiem var apmierināt arī esošās proporcionālās vēlēšanu sistēmas ietvaros, taču par to, iespējams, būs jāmaksā, jo jebkurām izmaiņām ir savas izmaksas. Lai tuvinātu „latviešu” un „krievu” politiķus un vēlētājus varētu vienkārši atjaunot atvērto vēlēšanu kandidātu sarakstu. Līdz 1934.gadam vēlētāji varēja savas izraudzītās partijas sarakstā iekļaut kandidātus no citām partijām, kuras piedalījās vēlēšanās. Ko tas nestu mūsdienu Latvijai? Pamēģināsim īsi raksturot šādas sistēmas ieviešanas plusus un mīnusus.

Vēlēšanu sistēma kā sabiedrības spogulis.
Latvijas vēlēšanu sistēmas divas galvenās pozitīvās iezīmes bija: 1)plašās minoritāšu pārstāvniecības iespējas; 2) līdzlemšanas nodrošinājums arī to sarakstu vēlētājiem, kuru favorīti neieguva vietas Saeimā. …