Šai numurā es izvēlējos rakstīt par mūsu latviešu dzejnieku Klāvu Elsbergu, jo viņš ir ievērojams 20. gs. 80. gadu dzejnieku paaudzes pārstāvis. Klāvs Elsbergs tulkojis Vonnegūta romānus, atdzejojis Apolinēru un bītlus, vadīja tiem laikiem neparasti drosmīgo žurnālu "Avots", vizinājis dēlu un meitu ragaviņās pa piesnigušajiem Pļavniekiem un naktīs pie virtuves galda rakstījis dzejoļus. 28 gadu vecumā viņš aizgāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Viņa vienaudžiem tagad jau pāri 40, bet literatūrzinātnieki joprojām viņus dēvē par Elsberga paaudzi. Šīs paaudzes dzejai raksturīgs sarunvalodas, ikdienas runas, jaunatnes slenga izmantojums, kas, manuprāt, ļoti patiktu mūsu jaunatnes lasītājiem. Lasot K. Elberga dzeju, mēģiniet dzejā iedziļināties un saprast zemtekstus, jo zemtekstos slēpjas visa viņa dzejas būtība.
Ceru, ka jūs iegūsiet daudz informācijas un prieka lasot par šo latviešu izcilo dzejnieku.
K.Elsbergs ir izcilākais 1980.gadu paaudzes dzejnieks – tās paaudzes sirdsapziņa un etalons, kura apzinājās vienotības spēku. Elsberga dzejai raksturīga saasināta laika uztvere gan cilvēka vēsturiskuma un vēstures procesa nepārtrauktībā, gan cilvēka mūža neatgriezeniskuma dramatismā. Elsberga dvēseles jūtīgums nereti ir apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules tvērumā. Dzejas frāze ir trāpīga, tajā saliedējas dažādi valodas stili. Elsberga daiļradi ir bagātinājusi franču dzejas pieredze, un tajā turpināta 20.gs. 70.gados aizsāktā depoetizācijas tradīcija, kura balstījās neidealizētā un neizskaistinātā skatījumā uz apkārt notiekošo.
Klāvs Elsbergs dzimis 1959.gada 3.janvārī Rīgā rakstnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga ģimenē. Māte atmiņās raksta, ka dēls dzimis trīs moku dienās un vienmēr jutis sev blakus nāves ēnu. Tā kā padomju varas gados Belševicas rakstniecība politisku apsvērumu dēļ tika morāli un fiziski uzmanīta, četru gadu vecumā Klāvs mājās piedzīvoja pirmo VDK kratīšanu. Jaunībā gan no Klāva, gan no viņa jaunākā brāļa Jāņa (dzejnieks J. Elsbergs) vienaudži bieži novērsās, jo padomju ideoloģija cilvēku apziņās apzināti iepotēja, ka tie, kuri neievēro vai ir pārkāpuši sistēmas nosacīto dzīves mehāniku, no sabiedrības ir jāizstumj.…
