1.Skaņa, tās raksturojošie parametri
Skaņa ir gaisa daļiņu vibrācija, ko izraisa kaut kāds skaņas avots. Skaņa izplatās viļņu veidā un šie viļņi ir ilgstoši. Balss skaņa ir klusa un primitīva; valodas skaņa ir artikulēta; rezonējošos dobumos balss skaņa tiek pastiprināta un iegūst individuālo nokrāsu. Rezonātori: deguna dobums, mutes dobums, rīkles dobums.
2.Balss augstums
dzirdes analizatora subjektīva skaņas frekvences uztvere;
dabā skaņu nav. Skaņas ir tikai mūsu sajūtās. Ar dzirdes analiaztoru mēs uztveram svārstības;
cilvēks spēj uztvert svārstības diapazonā no 15 Hz līdz 20 000 Hz;
Balss skaņas frekvence ir atkarīga no balss saišu svārstībastību skaita;
Balss skaņas pamatfrekvences nosaka balss saišu garums un iestiepums;
Ja balss saites ir vairāk iestieptas, tad balss saišu svārstību biežums ir lielāks un skaņa augstāka
Falseta – pataloģiski augsta balss.
Vīrieši – vidējais balss augstums 120Hz, 120 balss saišu svārstības 1s;
Sievietes – vidējais balss augstums 240 HZ, 240 balss saišu svārstības 1s.1
Balss augstumu nosaka galvenokārt balsenes, elpceļu tilpums un balss saišu iestiepums. 2
3.Balss stiprums
Balss spēku nosaka balss saižu vibrācijas amplitūdas intensitāte;
jo lielāka kustību amplitūda, jo skaļāka balss;
balss spēks ir tieši saistīts ar zemsaišu gaisa spiedienu uz sakļautām balss saitēm;
Jo stiprāka izelpojamā gaisa strūkla, jo stiprāka balss;
skaņas stiprumu mēra decibelos (dB);
cik kvalitatīva ieelpa, tik kvalitatīva izelpa.
Balss saišu vibrācijas cikls sastāv no 4 fāzēm:
adukcijas jeb slēguma fāze;
atvēršanās fāze;
abdukcijas jeb aizvēruma fāze;
slēgšanās fāze.
Jo ilgāka adukcijas fāze, jo lielāks zemsaišu gaisa spiediens ir vajadzīgs, lai šo fāzi pārtrauktu un fonācija būs ar lielāku eksploziju.
4.Balss tembrs
Balss tembrs – balss individuālā nokrāsa, akustisko pazīmju individuālā kvalitāte;
Balss tembrs atkarīgs no balss saišu svārstībām un rezonējošo dobumu īpatnībām;
Svārstības
Periodiskas → balss saites, gaisa svārstības deguna un mutes dobumā → tonis;
Neperiodiskas → lūpu, mēles, mīksto aukslēju svārstības → trokšņi.
Rezonējošos dobumos skaņa pastiprinās un bagātinās ar virstoņiem. Virstoņi nosaka balss tembru. Rezonatora tonālais skanējums atkarīgs no rezonatora formas un tilpuma.
Balss kvalitāte = balss stiprums + balss spēks + balss tembrs.
Laba balss = labskanīga balss.
1.Balss aparāta perifērā daļa – skrimšļi, muskuļi
Balss veidošanā ir iesaistīta runas aparāta periferā daļa, kuru veido elpošanas, balss veidošanas un artikulācijas nodalījumi. Balsene ir viena no vokālā trakta sastāvdaļām. Vokālo traktu veido balsene, rīkle, mutes un deguna dobumi, kā arī deguna blakus dobumi un krūšu daļā elpvads (traheja) un bronhi. Plaušām ir gaisa kolektora funkcija.
Balsene atrodas starp elpvadu un rīkles dobumu. To veido skrimšļi, muskuļi un mīkstie audi. Balsenei ir četras galvenās funkcijas: elpošanas, balss veidošanas, rezonatorā un aizsargfunkcija.
Balseni veido deviņi skrimšļi, no kuriem trīs ir salīdzinoši lieli nepāra skrimšļi un trīs - mazi pāra skrimšļi. Balsenes lielāko skrimsli sauc par vairogskrimsli , tas līdzīgi vairogam aizsedz balsenes priekšējo daļu un pasargā balsenes iekšējās struktūras. Vairogskrimslis, tāpat kā gredzenskrimslis un uzbalsenis, ir nepāra skrimšļi. Mazie pāra skrimšļi ir kausiņskrimšļi, radziņskrimšli (comiculates) un ķīļveida skrimšļi . Vīriešiem balsenes skrimšļi ir par 40% lielāki nekā sievietēm.
Vairogskrimšļa plātnītes priekšējā daļā nav pilnīgi savienotas, un augšpusē tās veido nelielu robu. kuru sauc par vairogskrimšļa augšējo ierobu. Vairogskrimšļa piatnišu aizmugurējās daļas ir izstieptas uz augšu un leju kā divi ragi. Tās sauc par vairogskrimšļa augšējiem un apakšējiem ragiem.
Sieveitēm 120⁰ plātnītes leņkis, vīriešiem 90⁰.…
