Baltie stārķi ir vēli ienācēji Latvijas teritorijā. Tikai pamazām, laukiem aizvien vairāk nomainot mežus, radās stārķu ligzdošanai piemērotas vietas. Vēlāk 18.gadsimtā baltie stārķi ligzdoja tikai Kurzemē, to izplatības ziemeļu robeža stiepās gar Daugavu. 19. gadsimta pirmaja pusē stārķu skaits sāka strauji augt un kopš 19. gadsimta vidus tie ligzdo visā tagadējā Latvijas teritorijā.
Tradicionāli liela daļa balto stārķu ligzdu pamatņu bija cilvēku būvētas.Piemēram, 1934. gadā lielāko daļu ligzdu (87%) palīdzējuši veidot cilvēki, bet nākamo 70. gadu laikā to skaits samazinājies līdz 20%. Agrāk gandrīz visas ligzdas atradās kokos ( kur to pamatus parasti bija būvējis cilvēks), tomēr tām laika gaitā ejot bojā, stārķi bija spiesti meklēt citas ligzdošanas vietas. Populāri kļuva ūdenstorņi – uz tiem atrodas 10% ligzdu.Visbiežāk par ligzdas būvēšanas vietu baltie stārķi sākuši izvēlēties telefona un elektrolīniju stabus. Tas nereti noved pie nepatīkamām sekām gan pašiem putniem, tiem ejot bojā vai savainojies, gan cilvēkiem, radot elektrības padeves traucējumus. Latvijā 80% balto stārķu ligzdu ir pašu putnu veidotas un 60% no kopējā ligzdu skaita jeb ap 6000 ligzdu atrodas uz elektrības un telefona stabiem.…