Švīkātās keramikas kultūra
2./1.gt.pmē. mija. Agrais dzelzs laikmets.
Kultūra pilnībā identificējama ar Baltiem, Baltu kodols. Aizņem Baltu izplatības centrālo daļu.
Izveidojās starp Žucevas un Vidusdņepras auklas keramikas kultūru apdzīvotajām teritorijām. Kaujas cirvju atradumi liecina, ka tur dzīvojuši senindoeiropieši. Vietās, kur mežaināks vairākas kultūras ilgi pastāv blakus, jo netraucē viena otrai. AustumLietuvas teritorijā auklas keramiku pamazām sāk nomainīt švīkātā keramika. Starpposms- vāji švīkātā keramika.
Keramika- lieli trauki, pirms apdedzināšanas tos nošvīkā ar zāles vai siena saišķi. Dažreiz švīkā arī iekšpusi. Keramikas lietojums sasniedz pat Somijas ziemeļus.
Pilskalni-apaļa, nocietināta dzīves vieta no koka, akmeņiem, zemes. Aiz nocietinājuma sētas ir celtnes ar divslīpju jumtu. Celtnes: sarok zemēs stabus, to starpas aizbāž ar zariem un apziež ar mālu. Vienā būvē ir viena ģimene, bet tur dzīvo tikai ziemas laikā (stabu būve). Lopi dzīvo savvaļā, kūtis nebūvē (zirgi kā gaļas lopi). Ap mūsu ēru stabu būvi nomaina guļbūve.
Pirmatnējā kopiena- Patriarhāla ģimene. Kopienā apmēram 20 ģimeņu. Parasti 2 paaudžu sabiedrība
Iztikas avots- Zemkopība, lopkopība, tas nosaka, ka cilvēki dzīvo uz vietas, neceļo. Zvejniecība.
Materiāli- Bronzu importē, ir arī dzelzs, kaula un krama izstrādājumi. Darbarīku un ieroču ir maz. Vairāk ir rotaslietas
Apbedījumi- Nav atrasti apbedījumi, jo apbedīšanas tradīcija paredzēja pilnīgi ķermeņa likvidāciju (nekas nepaliek pāri)
Jatvingi (1.gt.pirmā puse mē.)
DR Lietuva, ZA Polija, Bugas upes vidustece. Jatvingi ir vienādojami ar Sudetiem. Izcelsme saistāma ar Mazūrijas apgabalu.
Avoti:Senslāvu avotos piemin 983.g., pirmā informācija par teritoriju parādās 13.gs. Viduslaiku avotos Jatvingus pieskaita prūšiem. Ziņas izbeidzas ap 15.,16.gs.
Politiskā kerte: 11.,12.gs kari ar senslāviem, senpiļiem. 13.gs. Vācu krustneši izkauj Jatvingus pilnībā un deportē uz Sembas pussalu. Pēc 15.gs. Jatvingu zemes iekļaujLietuvas karaļvalstī. Pēdējie jatvingi kristīti 1503.g. Jatvingi teritorijā izvietojušies nevienmērīgi, viņus iekšēji šķir meži un purvi. Tas radīja zināmas etnogrāfiskas atšķirības.
Kazas, āža kults: tos uzpurējā, tā izpērkot grēkus.
Jatvingu nosaukuma izcelsme: Jatvas upe, valodnieki to izdala vēl kā atsevišķu R-Baltu valodu. Ir jatvingu vārdnīca ar 215 vārdiem.
Senkapi: akmens krāvumi; kremē; ir arī skeletkapi; zirgu bieži apglabā kopā ar cilvēku.
Senlietas: tipiskas baltu senlietas; arī slāviska ietekme; Aproces, saktas, auskari, arī kristietības simboli.
Dzīvo gan pilskalnos, gan apmetnē. Raksturīga zemkopība, lopkopība.
Jatvingu ciltis: Polekši, Džūki, Dainavi, Zilīni.
Jatvingi izzūs ap 13.-16.gs., kad tos sasimilē un pakļauj citi.…
