Baltu mitoloģija un reliģija

Mitoloģijai katras tautas kultūras vēsturē, tās izveidē senatnē un izpētei mūsdienās ir ļoti būtiska nozīme. Gan savas, gan citu tautu mentalitātes veidošanās sarežģītajā procesā, gan tā norises izpratnē un etniskās savdabības noskaidrošanā. Tā liecina par tautas domāšanas, pasaules izpratnes attīstību, par poētiskās domas un praktiskās realitātes savstarpējo nosacītību,par metaforiskās izteiksmes savdabības izveidi. [2; 4] Tikai mūsdienās diemžēl nav sarakstīti iespaidīgi darbi par baltu mitoloģiju un reliģiju, pētniekiem nav izdevies atklāt visus senos noslēpumus. Ir tikai atsevišķiem reliģijas avotiem veltītas monogrāfijas, tautas mutvārdu daiļrades krājumi un V. Manharta uzkrātie vēstures avoti. Baltu reliģija bija politeiska, cilvēki ticēja vairākiem dieviem. [1; 176] Un arī reliģiju vēsturē jau kops seniem laikiem svarīga loma ir bijusi debesīm. Sākotnēji arī Dievs nozīmēja debesis. Un arī senatnē cilvēki debesīm uzticējās, zināja, kādi darbi noteiktā laikā jādara, kādi svētki jāsvin.[4;]