-
Baltu mitoloģija
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Gimbutiene M. Reliģijas un mitoloģijas iezīmes | 3 |
2. | Mackova J. Atraktā debess. Latviešu mitoloģija bērniem | 4 |
3. | Ancītis V. Debesis. Dievības // Latviešu tautas dzīvesziņa | 5 |
4. | Vīķe-Freiberga V. Senā latviešu dievestība | 6 |
5. | Kokare E. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē | 7 |
6. | Kursīte J. Pasaules radīšanas (kosmogoniskā) mīta atspulgs latviešu dainās | 8 |
7. | Kursīte J. Laima- Dēkla- Kārta. Māra | 9 |
8. | Kursīte J. Mātes baltu un Baltijas somugru folklorā un literatūrā | 10 |
9. | Kursīte J. Dievības un koki latviešu folklorā | 11 |
10. | Upeniece J. Putni, cilvēki un dievības latviešu folklorā | 12 |
11. | Drīzule R. Mīts un rituāls Jāņu dziesmās | 13 |
12. | Vīķe Freiberga V. Teiksmainā Saule un saules | 14 |
13. | Zālīte M. Pilna Māras istabiņa jeb tautasdziesmu Māras meklējumos | 16 |
14. | Lietuviešu mitoloģija | 17 |
15. | Prūšu mitoloģija | 18 |
E.Kokare savā pētījumā raksta, ka mitoloģijai katras tautas kultūras vēsturē, tās izveidē senatnē ir ļoti būtiska nozīme. Tā liecina par tautas domāšanas, pasaules izpratnes attīstību. Tas pats, pēc Kokardes domām sakāms arī par latviešu mitoloģiju. Turklāt vairāku iemeslu dēļ: latvieši, būdami viens no indoeiropiešu kopības laika atzariem, saglabājuši savā valodā un mitoloģiskajos uzskatos, un priekšstatos daudz arhaisku elementu, kas, kā apgalvo autore var būt nozīmīgi arī pārējo radniecīgo tautu kultūras procesu izpratnē
Svarīgs ir arī otrs apstāklis, kas gan būtībā izriet no iepriekšējā, — latviešu mitoloģiju iespējams iepazīt pašas tautas interpretācijā no folkloras, no tautasdziesmām. E.Kokare uzskata, ka tautasdziesmas, glabādamas sevī liecības, kas saistās ar seniem, indoeiropiešiem kopīgiem priekšstatiem, vēl 20.gs sakumā aktīvi piedalījās latviešu zemnieka ikdienas gaitās, sevišķi – svētku un godu norisēs, no sevis varētu piebilst, ka arī 21.gs sākuma tās pēc inerces spēlē vēl savu lomu, bet to nozīme gan ikdienā gan svētkos ir jau stipri samazinājusies.. To saturā ietvērtas liecības par dažādo mītisko būtņu vietu un funkciju tautas dzīvē, bet mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni atsedz tās attieksmi pret šiem tēliem. Pēc autores – to kopumā runā viss saglabātais folkloras mantojums, jo mutvārdu ceļā no paaudzes uz paaudzi pāriet tikai tie sacerējumi, kam ir būtiska nozīme attiecīgās sabiedrības dzīvē.
Savā rakstā viņa sniedz vispārīgu ieskatu par latviešu mitoloģisko tēlu- dievību struktūru, pamatsistēmu.
Apcerējumā cenšās saskatīt katra mītiskā tēla savdabību, tā īpašo vietu gan kopējā latviešu dievību sistēmā, gan tautas dzīves ritēšanā. Centīšās atspoguļot interpretācijas dažādību un pretrunīgumu, kas radies gan tautas attieksmē pret pašas radītajiem tēliem, gan attiecīgo sacerējumu funkcionēšanas gaitā, gan to izpētes vēsturiskajā attīstībā.…
Nodaļā par reliģiju un mitoloģiju tiek sniegta baltu dievju un dievu klasifikācija. Dievi raksturoti, balstoties uz viņu izcelsmi, atdalot Senās Eiropas un indoeiropeisko slāni. Aizvēsturiskajos laikos baltu apdzīvotā teritorija bija aptuveni sešreiz lielāka nekā lietuviešu un latviešu apdzīvotie apgabnli mūsdienās. Grāmatā tiek runāts ne tikai par Austrumbaltiju, bet arī arī par Piemari, Prūsiju (Austrumprūsiju) rietumos un Dņepras, Volgas augšteču apgabaliem austrumos, kā arī par Volīniju uz dienvidiem no Pripetes purviem. Baltu kultūras augšupejas un uzplaukuma laiki pieder pie aizvēstures. Vēsturiskajos laikos baltus malējos apgabalos asimilēja kaimiņi, saglabājās tikai vidusbalti — lietuvieši un latvieši. Baltu kultūru veido divi pamatkomponenti: pirmsindoeiropeiskais jeb Senās Eiropas un indoeiropeiskais, kas attīstījies no Eirāzijas stepju (kurgānu) kultūras. Indoeiropiešu valodu un patriarhālo, patrilineāro, triju šķiru sabiedrisko struktūru Austrumbaltijā, Baltkrievijā un Viduskrievijā ap 2500. g. pr. Kr. ienesa auklas keramikas kultūras cilvēki, indoeiropeizētie Vidus¬eiropas iedzīvotāji. Baltu kultūrgrupas izveidojās tūlīt pēc indoeiropiešu ienākšanas, ap 2500.-2000. g. priekš Kristus. Jau tolaik tās nebija viendabīgas, izdalījās trīs galvenie areāli: 1) Austrumbaltijas, 2) Dņepras augšteces un 3) Okas un Volgas augšteces apgabali. Atšķirības skaidrojamas ar kultūras substrātu un dabas apstākļu dažādību. Balstoties uz valodniecības, arheoloģijas, antropoloģijas un mitoloģijas mūsdienu pētījumu rezultātiem, jautājums par baltu izcelsmi salīdzinājumā ar visām citām indoeiropiešu valodu saimes grupām Eiropā ir viens no skaidrākajiem. Baltu rašanās, izplatīšanās plašos apgabalos, saglabājušies senie hidronīmi un savstarpēji atbilstīgie valodniecības un arheoloģijas dati ir ļoti nozīmīgi Senās Eiropas etniskās vēstures iepazīšanā un atainošanā.
- Baltu mitoloģija
- Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.gs. Vācu ekspansija Baltijā 12.gs. beigās - 13.gadsimtā
- Septiņi stāsti par mīlu
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.gs. Vācu ekspansija Baltijā 12.gs. beigās - 13.gadsimtā
Конспект для университета6
-
Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi
Конспект для университета4
-
Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.gadsimtā. Vācu ekspansija Baltijā
Конспект для университета4
-
Latvijas kultūras vēsture
Конспект для университета26
-
Divupes tautu mitoloģijā balstītā pasaules izjūta
Конспект для университета1