Regula nosaka 8% kā vispārēju principu. Bāzele III un ES regulējums ievieš papildus kapitāla bufera sistēmu, kas nozīmē bankai uzturēt kapitālu virs minimālajiem rādītājiem, lai stresa situācijā būtu kapitāla pietiekamība. Bāzele III izšķir divus buferu veidus:
1)kapitāla saglabāšanas buferis – 2,5% (piem., 1.līmeņa pamata kapitālam jābūt nevis 4,5%, bet 7% un tātad 1.līmeņa kapitālam kopumā – 8,5%);
2)pretcikliskais kapitāla buferis – 0-0,25% - pārmērīgas kreditēšanas laikā kompetentās uzraudzības iestādes varēs bankām pieprasīt veidot pretciklisko kapitāla buferi zaudējumu segšanai stresa apstākļos, lai nodrošinātu pirmā līmeņa pamatkapitāla minimālā rādītāja un pirmā līmeņa kapitāla minimālā rādītāja uzturēšanu arī stresa apstākļos attiecīgi 4.5% un 6.0% apmērā. Vienlaikus Bāzele III paredz peļņas sadales ierobežojumu (dividenžu maksājumiem, akciju atpirkšanai un prēmijām) noteikšanu, ja netiek nodrošināta prasības par minēto kapitāla buferu uzturēšanu izpilde. Pretcikliskā bufera uzdevums ir nodrošināt, lai stresa situācijās netiktu pārkāpti kapitāla pietiekamības rādītāji.
Buferu veidošana ir iekļauta Latvijas nacionālajā likumdošanā.
Bāzeles III paredz arī sviru rādītāju ieviešanu, kas arī uzskatāms par papildus bankas stabilitātes nodrošināšanas mehānismu.
Ietverti arī noteikumi par likviditāti – uzsvars uz stresa testu veikšanu, lai redzētu, cik lieliem riskiem banka pakļauta. Bankai ir jāspēj 30 dienu laikā norēķināties ar saviem kreditoriem. Tai jāizvieto savi līdzekļi likvidatīvos aktīvos, lai tos var iespējami ātri pārdot un norēķināties ar kreditoriem. Ir likviditātes seguma koeficients, stabilitātes koeficients.
Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nav Bāzeles uzraudzības komitejas dalībvalsts un Latvijas nacionālajā regulējumā ievieš tikai tās Bāzele III prasības, ko nosaka ES. ES regulējums (arī Latvijas) tātad var atšķirties no Bāzele III regulējuma.
…