a) Nīderlande
Nīderlandei ir plaukstoša un atvērta ekonomika, kurā valdība ir krasi samazinājusi savu lomu kopš 1980. gadiem. Ražošana notiek galvenokārt barības apstrādes nozarēs (piemēram, Unilever un Heineken International), ķīmijas nozarēs (piemēram, DSM), degvielas pārstrādes nozarēs (piemēram, Royal Dutch Shell) un elektronikā (piemēram, Philips).
b) Beļģija
Eiropas ekonomika, līdzīgi tās transporta sistēmai ir integrēta ar pārējo Eiropu. Tās atrašanās vieta – pašā Eiropas rūpniecības sirdī padara to par vienu no pasaules desmit visvairāk tirgojošās valstīm.
Beļģijas ekonomiku apraksta augsti ražīgs darbaspēks, augsts IKP, un augsts vidējais eksports. Beļģijas galvenie imports ir pārtikas preces, iekārtas, neslīpētie dimanti, degviela un degvielas izstrādājumi, ķimikālijas, drēbes un audumi.
c) Luksemburga
Luksemburgas stabilā, augsta ienākuma ekonomika ir ar nelielu pieaugumu, zemu inflāciju un zemu bezdarbu. Industriālais sektors, kurā līdz 60. gadiem dominēja tērauds, mūsdienās ir kļuvis diversificēts un ietver sevī ķīmijas izstrādājumus, gumiju un citas ražotnes.
Pēdējo desmitu gadu mazinājums tērauda ražošanā ir ticis vairāk nekā kompensēts pieaugumā finanšu sektorā. Pakalpojumi, īpaši bankas un citi finanšu eksporti, ir lielākā daļa no Luksemburgas ekonomikas. Luksemburga ir pasaules otrais lielākais (pēc ASV) investīciju fondu centrs. Tas ir svarīgākais banku centrs eirozonā un Eiropas galvenais apdrošināšanas uzņēmumu centrs. Luksemburgas valdība ir mēģinājusi pievilināt interneta balstītus uzņēmumus. Skype, Jajah un eBay ir tikai daži no uzņēmumiem, kas ir pārvietojuši savas galvenās mītnes uz Luksemburgu.