Augoša organisma attīstības un augšanas svarīgākās likumsakarības, pamatproblēmas un pētīšanas metodes.
Augšana un attīstība raksturīga bērnu un pusaudžu vecumā. Bērnu attīstību saprot kā nepārtrauktu maiņu, jaunu šūnu un funkciju veidošanās procesu. Augšana – kvantitatīvs process, attīstība – kvalitatīvs. Augšana un attīstība nenorit vienlaikus, tās ietekmē vielmaiņas intensitāte un organisma enerģijas patēriņš atsevišķos dzīves periodos. Augošā organismā pārsvarā ir asimilācijas procesi, turpretī pieauguša (vesela) cilvēka organismā – asimilācijas un disimilācijas. Augoša organisma pamatmaiņa ir relatīvi augstāka nekā pieauguša cilvēka organisma. Pamatmaiņas intensitāte samazinās organismam augot. Vielmaiņas intensitāti ietekmē endogeni un eksogēni faktori, ko regulē galvas smadzeņu pusložu garoza. Ietekmē arī slimības un ārējās vides faktori.
Augšanas un attīstības likumsakarības :
1.Jo jaunāks ir bērns, jo intensīvāk noris augšana un attīstība. Bērns intensīvi aug līdz gada vecumam, tad augšanas ātrums samazinās, bet atkal palielinās pubertātes vecumā.
2.Augšanas un attīstības procesi noris nevienmērīgi. Katram vecumam ir raksturīgas atšķirīgas anatomiski fizioloģiskās īpatnības. Masas palielināšanās ne vienmēr noris paralēli kvalitatīvām izmaiņām.
3.Augšanas un attīstības procesus ietekmē dzimums. Jaundzimušo zēnu fiziskās attīstības rādītāji ir augstāki līdz pubertātes vecumam, bet pubertātes laikā, kas meitenēm iestājas ātrāk (11-13 g.v.), intensīvāk aug un attīstās meitenes.…
