Bērnība

Senākā attīstības psiholoģija ar jēdzienu “bērnība” pārsvarā saprata cilvēka garīgās attīstības posmu vai fāzi, mūsdienu bērnības izpēte tam pievieno vēl arī vēsturisko, sociālo, sabiedrisko un kultūrisko šī perioda kontekstu. Pašreizējā pētniecības attīstība turklāt liecina par iepriecinošu tendenci – vairāk akcentēt bērnu konkrēto dzīvi un augšanu konkrētā ikdienišķā dzīves telpā.

Prāta attīstība – kognitīvā attīstība.

0-1 gadam.
Šajā vecumā bērni informāciju meklē paši. Cenšas pēc iespējas vairāk iegūt redzes un dzirdes, garšas un ožas, taustes iespaidu. Pirmajā pusgadā bērni labāk saprot mīmiku un žestus, otrajā pusgadā bērns nosaukto vārdu iemācās saistīt ar konkrētu priekšmetu. Bērni mācās atšķirt nianses, salīdzināt jauno informāciju ar jau apgūto, veidojas tēli par zināmām lietām. 8 mēnešu vecumā bērns meklē nosaukto priekšmetu, 10 mēnešu vecumā nosaukto priekšmetu satver un nes pieaugušajam, 12 mēnešu vecumā bērns sāk pārbaudīt priekšmetu īpatnības ar citu priekšmetu palīdzību. Bērni mācās noteikt, kas ir kas un kurš ir kurš. Mācās atcerēties un iegaumēt. Notiek atmiņas attīstība, jo lielāks bērns, jo labāk un vairāk iegaumē un ilgāk atceras. Otrajā pusgadā leksika vēl atrodas pasīvajā līmenī. Pirmie apzinātie vārdi ir mamma, teta vai papa, jā vai nē. Izveidojas priekšstats par to, kas ir tuvākajā apkārtnē un kā to sauc, taču lietu nosaukumu un nozīmju izpratne ir sašaurināta.…