Izšķir primāru un sekundāru bezmiegu. Primārs bezmiegs var izpausties kā psihofizioloģiska insomnija jeb grūtības iemigt, ko rada nemiers, domas par iepriekšējās dienas notikumiem, bažas par nākotni u.c. Cēlonis var būt arī miega higiēnas neievērošana. Biežs primāra bezmiega cēlonis pusaudžiem ir t.s. cirkādiskie ritma traucējumi, kas izpaužas kā nespēja aizmigt līdz vēlai naktij, kam seko grūtības pamosties "normālā" laikā. Sekundārs bezmiegs ir vairāku psihoemocionālo un fizisko traucējumu pavadonis – piemēram, pie depresijas, posttraumatiska stresa sindroma, obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem, sirds mazspējas, astmas, gastroezofageāla atviļņa, čūlas slimības u.c.
Bezmiegs var tikt sekmīgi izārstēts. Bezmiegs bieži ir simptoms, tāpēc pirmais uzdevums ir atklāt un ārstēt bezmiega cēloni. Primāra bezmiega gadījumā izvēles metode ir psihoterapija. Tā var būt psihodinamiskā psihoterapija, kognitīvi biheiviorāla terapija, interpersonāla vai grupu terapija. Piemērotāko veidu pacientam palīdz noteikt ārsts psihoterapeits pēc pirmajām četrām izvērtēšanas vizītēm. Dažreiz psihoterapija tiek papildināta ar epizodisku medikamentozu ārstēšanu. Šādos gadījumos medikamenti dod lielāku efektu īsākā laikā, kamēr psihoterapija dod paliekošu un ilglaicīgu efektu.
http://psihosomatika.lv/page/bezmiegs
…
