Noass-
Dievs izvēlējās to, jo viņš ar savu ģimeni dzīvoja dievbijīgi un pavēlēja būvēt lielu šķirstu, kurā tas pa ūdensplūdu laiku varētu izglābties no nāves. Dievs arī pavēlēja tam šķirstā ņemt līdzi sievu, trīs dēlus ar viņu sievām un visādus dzīvniekus. Kā arī pateica ņemt barību sev un dzīvniekiem. Ūdens pārklāja zemi 150 dienas. Kad zeme bija pilnīgi sausa, Dievs sacīja Noasam: ”Izej no šķirsta ārā ar savu ģimeni un visiem dzīvniekiem”.
Ābrams-
Dievs caur viņu un viņa pēcnācējiem gribēja izglābt un izplatīt īsto ticību un cerību uz Pestītāju. Ābrams bez mazākās ierunas izpildīja Dieva pavēli un paļaudamies vienīgi uz Dieva aizgādību, devās ļoti tālā ceļojumā uz nepazīstamu zemi. Ābramu uzskata par paraugu pilnīgai ticībai Dievam.
Sāra-
Ābrams sievu Sāru paņēma līdzi ceļojuma uz Kanaanu. Kad viņi nonāca pie Zichemas , viņiem parādījās Dievs un sacīja: ”Redzi šo zemi, es to došu taviem pēcnācējiem’. No šī laika zemi, ko dievs apsolīja Ābramam sāka saukt par Apsolīto zemi. Dievs apsolīja svētīt sievu un dot dēlu (lielā vecumā dzemdēja Īzaku ).
Hagara-
Sāras kalpone no Ēģiptes, kuru atdeva Ābramam par blakussievu. Viņa dzemdēja dēlu Ismaēlu.
Īzaks-
Ābrama un Sāras dēls. Īzāks ir piepildījums Dieva apsolījumam dot Sārai dēlu, ar kuru tiks noslēgta mūžīga derība. Dievs pārbaudīja Ābrama ticību, likdams viņam Īzāku upurēt. Viņš jau grasījās zēnu nokaut, Dievs iejaucās un lika Ābramam tā vietā upurēt aunu.
Ismaels-
Ābrama un Hagaras dēls. Kaut gan Ābrama greizsirdīgā sieva Sāra padzina Ismaelu un Hagaru, Dievs apsolīja, ka no Ismaela celsies liela tauta. …
