Bīskapa Alberta politika un Latvijas pakļaušana 13.gadsimtā

• 1201.g. izveidoja Rīgu.
• Organizēja Livonijas pārvaldi.
Organizējot Livonijas pārvaldi, Albertam bija divi galvenie nolūki.
1. Alberts gribēja Livonijā nodibināt īpašu valsti, kurā viņš būtu ne tikai virsbīskaps, bet arī vienīgais laicīgais valdnieks.
2. Alberts gribēja, lai jaunnodibinātā valsts nebūtu pilnīgi patstāvīga, bet būtu saistīta ar Vācijas ķeizaristi un kļūtu par tās sastāvdaļu.
Otro nolūku izdevās realizēt ļoti viegli. Kad Alberts bija nostiprinājies lībiešu zemē, viņš 1207.g. griezās pie Vācijas ķeizara, nodeva viņam iegūtās zemes un tūliņ saņēma tās atpakaļ kā lēņus. Ar šo gadu aizsākās Livonijas pakāpeniska piesaistīšana Vācijas ķeizaristei.
Pirmo nolūku neizdevās sasniegt, jo šai ziņā viņam strādāja pretim divi galvenie spēki:
1. Pāvests, kurš pats gribēja pārvaldīt Livoniju ar viņam tieši pakļautu bīskapu palīdzību. Tāpēc pāvests neiecēla Albertu par virsbīskapu un panāca, lai nodibina vēl citas bīskapijas. Tajās bīskapiem piederēja ne tikai garīgā pārzināšana, bet arī laicīgā vara. 1255.g. pāvesta politika Livonijā mainījās: bīskapa Alberta otro pēcnācēju pāvests iecēla par virsbīskapu.
2. Spēks, kas neļāva Albertam kļūt par visas Livonijas vienīgo laicīgo valdnieku, bija Zobenbrāļu ordenis.
• 1202.g. bīskaps Alberts nodibināja Zobenbrāļu ordeni.

…