Bizantijas valsts un tās tiesības

Bizantijas valsts un tās tiesības.
476. gadā Romā ielaužas barbari – mežonīgas ģermaņu ciltis, kuru vadonis Odoakrs gāž Romas imperatoru Romulu Augustulu un izsūta viņu trimdā. Romas krišana nebija ne pēkšņa, ne nejauša. Krīzes cēloņi:
1. verdzība – kavēja progresu, degradēja tautu. Vergi strādāja visus darbus un visur, brīvo ļaužu darbs kļuva nevajadzīgs, radās bezdarbs. Vergu sacelšanās, pilsoņu kari un cīņas ar ārējiem iebrucējiem valstī pastiprināja reakciju;
2. pastāvīgie kari – gan ārējie, gan iekšējie;
3. lielā tautu staigāšana;
4. ideoloģija – jauna reliģija, kristīgā ticība.
Bizantija
Austrumromas impērija Bizantija ( 395 – 1453.g. ).
Bizantijā ietilpa – Grieķija, Mazāzija, Sīrija, ēģipte, Balkānu pss.
Antīkās pasaules tiešā mantiniece. Galvaspilsēta – Konstantinapole. Galvenā Bizantijas valoda bija grieķu valoda, lai gan bija izplatītas arī latīņu, koptu, armēņu un citas tuvējo reģionu valodas. Iedzīvotāju lielākā daļa bija brīva vai pusbrīva. Lauksaimniecības pamats – sīkas zemnieku saimniecības, bet ne vergu darbs. Vislielākā varenība – Justiniāna I valdīšanas laikā. Bizantija kļuva par vidusjūras impēriju.

…