Bokačo darba "Dekamerons" raksturojums

Desmitā diena: stāsta par tādiem cilvēkiem, kas ir bijuši devīgi jebšu augstsirdīgi mīlestībā vai citās lietās.

Laikmeta brīvdomība un plašais skats cilvēka dabā parādās visā pilnībā. Vai tad jūs nezināt, ka šā laika posts ir tik liels, ka tiesneši pametuši savas vietas tiesās un klusē likumi, kā dievišķie, tā cilvēku, un ikkatram ir dota vislielākā brīvība, lai saglabātu savu dzīvību?(Bokačo)
Viduslaiku Florencē par novelēm sauca joku stāstiņus, kas vēstīja par kādu anekdotisku atgadījumu no dzīves, par asprātīgu atbildi uz visai sarežģītā formā izteiktu jautājumu, par attapīgu izturēšanos kļūmīgā situācijā.
Pateicība ir no visiem tikumiem visvairāk slavējama un tās pretstats nopeļams, tad, lai neliktos nepateicīgs, esmu nolēmis tagad, kad varu saukt sevi par brīvu, atdarot par saņemto, sniegt kādu stiprinājumu – cik nu ir manos spēkos – ja ne tiem, kuri man palīdzēja, jo viņiem varbūt tas nav nepieciešams viņu saprāta vai laimīgā likteņa dēļ, tad kauču tādiem, kam šāds stiprinājums būtu vajadzīgs.

Sestā diena (Eliza valda)
Ievadījums (Ličiskas un Tindaro ķilda)
- Jaunai dienai austot, karaliene, dāmas un jaunekļi vada dienu līdz atkal klāt pulcēšanās laiks klāt, kad uzsāks sestās dienas noveles, taču sākumu izjauc Ličiskas un Tindaro strīds par to, ka Tindaro domā mācīt pazīt sievietes Ličiskai. Šajā strīdā atklājas vīriešu lētticība, ka sievietes ir nevainīgas un dara to, ko tēvs vai brāļi liek. …