Brīvības cīņas

Nosacīto miera periodu Latvijas Pagaidu valdība izmantoja savas armijas izveidei. Tā 1919.gada 10.jūlijā latviešu karaspēka vienības apvienoja Latvijas armijā.
Vasaras vidū Kurzemē ieradās Pāvils Bermonds-Avalovs, kurš sāka formēt armiju, sakot, ka ir jācīnās pret lieliniekiem un jāatjauno monarhija. Ar fon der Golca palīdzību šajā armijā iestājās veselas vācu karaspēka daļas, piemēram, dzelzsdivīzija. Pats Bermonds apgalvoja, ka viņam esot 52 000 vīru. 1. oktobrī Jelgavā viņš sasauca slepenu sapulci, kurā pieņēma lēmumu gāzt Latvijas Pagaidu valdību. 3.oktobrī Bermonds pieprasīja izlaist karaspēku cauri Latvijas armijas pozīcijām, lai it kā dotos uz Petrogradu. Patiesībā īstais bermontiešu mērķis bija sakaut Latviešu armiju. 8. oktobrī sākās bermontiešu uzbrukums Rīgai. Pievakarē Latvijas armijas vienības bija jau atspiestas līdz Rīgas robežai, bet ar sīvu pretestību aizkavēja pretinieka ielaušanos Pārdaugavā. Fronte nostiprinājās gar Daugavas krastu. Tūkstošiem vīru un jauniešu brīvprātīgi pieteicās armijā. Tika izsludināta arī mobilizācijas. Latvijas armija gatavoja prettriecienu. …