Būvniecība ir viena no tautsaimniecības nozarēm, kas attīstās visstraujāk, jo pēdējos gados Latvijā ievērojami palielinās būvdarbu apjoms. Latvijā būvniecībā ir nodarbināti, apmēram, 90 000 cilvēku, tas ir ap 6,5% no tautsaimniecībā nodarbinātiem un vēl aptuveni 13% ar būvniecību saistītās nozarēs.
Būvniecībā nepārtraukti notiek tehnoloģiskas izmaiņas – parādās jaunas tehnoloģijas, uzlabojot gan būvdarbu projektēšanu, gan to izpildi un uzraudzību, taču pasliktinās būvniecības kvalitāte. Būvniecībā aizvien trūkst labi specializētu un profesionālu darbinieku.
Būvniecība ir svarīga nozare, jo būvniecība noris ilgstošā periodā un piesaista ievērojamus darbaspēka resursus, kā arī pamatlīdzekļus un kapitālu. Būvniecība ir cieši saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm.
Līdz ar būvniecības straujo pieaugumu palielinās arī pārkāpumu skaits būvniecības sagatavošanas stadijā, valsts un pašvaldību pasūtījumu iepirkšanas procesā, kā arī būvdarbu veikšanas laikā un ēku pieņemšanā ekspluatācijā. Būvniecības apjomu kāpums izraisa nepieciešamību palielināt administratīvo kapacitāti un pilnveidot būvniecības pārzināšanas un kontroles sistēmu.
Darba mērķis: iepazīties ar būvniecības nozares attīstību Latvijā, lai, iespējams, turpinātu mācības šajā jomā.
Darba uzdevumi:
• Lasīt laikrakstu „Dienas Bizness”, apkopot informāciju par būvniecību un sakārtot to hronoloģiskā secībā.
• Izveidot terminu skaidrojošo vārdnīcu.
• Iepazīties ar ME rādītājiem un valsts būvniecības politiku.
Hipotēze:
Būvniecības attīstība, cenas un apjomi ir atkarīgi no nozares pieprasījuma.
Secinājums. Pēc pašreiz apkopotajiem un analizētajiem datiem hipotēze apstiprinās.
1. Būvniecības nozares statistisko datu analīze
1.1. 2001. gads
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2001. gadā tika veikti būvdarbi 432,0 miljoni latu jeb par 6,0% vairāk nekā 2000.gadā.
2001.gadā ārpus Latvijas Republikas veikto būvdarbu apjoms bija 9,8 miljoni latu (2000.gadā – 2,6 miljoni latu).
Tajā pašā laikā citu valstu būvnieki Latvijas Republikā veikuši būvdarbus 2,7 miljoni latu apmērā.
Salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, ir mainījusies būvniecības struktūra. Kopējā darbu apjomā vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kas 2001.gadā veidoja 65,8%.
Salīdzinot ar 2000. gadu, jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 35,4% jeb par 38,6 miljoniem latu. Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms samazinājies par 4,8% (14,4 miljoniem latu).
Salīdzinot ar 2000. gadu, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms audzis 1,7 reizes, dzīvojamo ēku – 1,4 reizes. Tanī pašā laikā administratīvo ēku būvniecības apjoms samazinājies par 31%, tiltu un tuneļu – par 11%.
Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 188,2 tūkst.m² jeb par1,5 % mazāk nekā 2000.gadā
(http://www.em.gov.lv/)
…
