1905.gada revolūcija bieži tiek uztverta kā priekšvēstnesis daudz lielākajām 1917. gada revolūcijām Krievijā, tomēr Latvijas vēsturē tai bija arī patstāvīga un ļoti dziļa nozīme. Tā bija viena no pirmajām reizēm modernajā Latvijas vēsturē, kad ļoti plašas sabiedrības grupas masveidā iesaistījās politiskā rīcībā un apšaubīja pastāvošo varas sistēmu. Revolūcija notika laikā, kad Latvijas valsts vēl nepastāvēja. Mūsdienu Latvijas teritorijas lielākā daļa atradās Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās, bet Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. Tādēļ revolucionāri nevarēja vienkārši pieprasīt Latvijas valdības maiņu — tādas valdības nebija. Viņu prasības bija vērstas pret Krievijas impērijas autokrātiju, sociālo nevienlīdzību un dažādos gadījumos arī pret vācbaltiešu muižniecības dominējošo stāvokli. Revolūcijas dalībnieku politiskie mērķi turklāt nebija vienādi: daļa vēlējās demokrātiskas reformas, daļa sociālistisku sabiedrības pārveidi, daļa galvenokārt zemes jautājuma risinājumu, bet nacionālās domas attīstības gaitā arvien lielāka nozīme bija arī latviešu politiskās autonomijas idejai. Tādēļ 1905. gadu precīzāk saprast kā ļoti dažādu neapmierinātības formu un politisku projektu satikšanās punktu, nevis kā vienu ideoloģiski vienotu kustību.…