Projektētais autoceļš atrodas Liepājas rajonā Rucavas pagastā. Ceļš galvenokārt tiek virzīts tā lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantoti esošo zemes ceļi koridori un meža takas, kas būtiski samazina izcērtamo koku daudzumu, līdz ar to arī samazinās darbu apjoms būvējot ceļu.
Liepājas rajons atrodas mērenajā klimatiskajā zonā. Galvenais klimatu veidojošais faktors ir jūras gaisa izplūde, kas veido šiem grādiem neatbilstošas zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Vidējā gaisa temperatūra februārī ir -3,10C, bet jūlijā +16,70C. Vidējais sniega segas biezums ir 15 cm. Raksturīgais vēja virziens ziemā ir dienvidu un vasarā rietumu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 692 mm un saulaino dienu skaits gadā ir 196 dienas.( Informācija iegūta Vikipēdija – Brīvā enciklopēdija).
Trases novietojuma koridorā nav sastopami purvaini apgabali, kas arī būtiski samazina ceļa būvniecības darbus, jo nav jāveic atkūdrošanas pasākumi. Ģeoloģiskais griezums parāda, ka augsnes slānis ir 0,2 m biezs, tālāk seko 4 metrus biezs smilšmāla slānis. Gruntsūdens līmenis atrodas viena metra dziļumā.
Projektētāis ceļš no tā sākumpunkta uz galapunktu virzās ziemeļrietumu - ziemeļu virzienā. Esošais reljefs ir samērā līdzens, jo augstumi svārstās no 9,5- 13 metriem virs jūras līmeņa.
Balstoties uz dotajiem un aprēķinātajiem izejas datiem satiksmes intensitāte dotajā ceļa apgabalā ir 4400 auto diennaktī. Kravas transporta īpatsvars ir 9%, kurus sastāda 36,36 % autovilcēji, 13,64 % autobusi un 50 % kravas auto.
Ņemot vērā to, ka ceļš atrodas samērā līdzenā apgabalā un gruntsūdens ir 1 metra dziļumā, tad ceļš tika projektēts pārsvarā uzbērumā, saskaņojot plāna un garenprofila elementus. Balstoties uz LVS 190-5/A1 – zemes klātne, AIII kategorijas ceļam ceļa klātnes šķautnes paaugstinājums virs sniega klātnes jābūt vismaz 0,6 m. Šī prasība iespējams dažos ceļa posmos netika izpildīta, jo nav dati vai ceļi, ar kuriem krustojas projektētais autoceļš un ceļi, kuriem tas pieslēdzas sākuma un beigu punktā atrodas virs aizputinājuma minimālā augstuma.
Projektētais ceļš ir A kategorijas ceļš, kas krustojas ar citu A kategorijas ceļu. Izanalizējot datus par A11 autoceļu pēc 2008. gada datiem, ko sniedz Latvijas Valsts Ceļi, ir redzams, ka satiksmes intensitāte ceļa posmā, kur krustojas atbilstošie ceļi nepārsniedz 1500 auto/dnn. Tāpēc, šajā gadījumā var nebūvēt divlīmeņu satiksmes mezglu, bet pieņemt vienkāršāku risinājumu – lielo apli.
…