Cilvēks kā organizācijas iekšējās vides komponents

Personība ir unikāls un relatīvi stabils uzvedības modelis, caur kuru izpaužas indivīdam raksturīgās emocijas. Personība ir dziļākā un bagātākā sociālā kvalitāte, kas piemīt cilvēkam. Personība ir indivīda sociālo iezīmju kopums, kas ir izveidojies, cilvēkam dzīvojot konkrētajā sabiedrībā, apgūstot un tikai sev raksturīgi pārstrādājot sociālo pieredzi. Personībai piemīt gan konkrētajai sabiedrībai raksturīgās sociālās pazīmes, gan tās sociālās iezīmes, kas ir radušās indivīda pašattīstības procesā. Personība ir tas veids, caur kuru personas atšķiras cita no citas.
Tās personības iezīmes, kas korelē ar darbu ir temperaments un pašvērtējums. Atkarībā no tā, kāds ir personas temperaments, viena un tā pati situācija organizācijā var izvērsties dažādi. Ja indivīdam ir sangviniķa temperaments, viņš uz problēmas vai darba jautājumu risināšanu raudzīsies savādāk nekā flegmātiķis vai melanholiķis, kuri vai nu centīsies izvairīties no problēmas risināšanas, novilcinās tās risinājumu vai izliksies, ka tādas vispār nav.
Ja cilvēks ir ekstraverts, viņš uzskata, ka pats ir atbildīgs par lēmuma pieņemšanu. Šādi indivīdi ir radoši, mācās no kļūdām, cenšas tās labot. Parasti ekstraverts cilvēks savas emocijas izrāda atklāti, runā tieši un no problēmām nebēg. Ekstraverti cilvēki retāk vērpj intrigas. Kopumā ekstraverti organizācijas dzīvē nodrošina veiksmīgu problēmu un darba jautājumu risināšanu, kā arī veido veselīgu psiholoģisko klimatu.
Ja cilvēks ir intraverts, viņš bieži vien uzskata, ka viņa problēmās vainīgi ir citi – liktenis, kolēģi u.tml. intravertiem cilvēkiem bieži vien nav atbildības sajūtas, toties ir liela uzņēmība. Intraverti ir pasīvi.

…