Cilvēktiesības

Arī Latvijas Satversmes105.pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Ar minēto tiesību normu konstitucionālajā līmenī ir nostiprināta tā saucamā īpašuma garantija, proti, ka valsts aizsargā īpašumtiesības kā īpašu pamattiesību kategoriju, nodrošinot ikvienas personas brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un lietot mantiskus labumus, kā arī ar tiem rīkoties pēc savas gribas .
Īpašuma garantija aizsargā īpašumu gan kā tiesību institūtu (t.s. institucionālā garantija), gan kā konkrētai personai piederošu (subjektīvu) mantiska rakstura tiesību (t.s. individuālgarantija).
Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) Pirmā protokola 1.pants paredz tiesību uz īpašumu aizsardzību: „Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma aizsardzību. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.
…