Mantojuma tiesības atjaunotais LR 1937.gada Civillikums regulē kopš 1992.gada 1.septembra. Civillikums stājās spēkā 1938.gada 1.janvārī, bet tā darbību pārtrauca Latvijas okupācija 1940.g. 17.jūnijā. Ar īpašu okupacijas varas orgānu lēmumu no 1940.g. 25.novembra uz Latvijas teritoriju attiecināja un pasludināja par spēkā esošu KPFSR Civilkodeksu. Kopš 1964.g. 1.jūnija Latvijā bija spēkā LPSR Civilkodekss, kas ar saviem pantiem no 550. līdz 584. regulēja arī mantošanas tiesības. Lai arī LPSR Civilkodekss skaitījās kā Latvijas Republikas normatīvs akts, savā būtībā tas dublēja KPFSR Civilkodeksu un ietvēra kā obligātas un negrozāmas PSRS un savienoto republiku civilās likumdošanas pamatu normas.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992.gadā atjaunotais LR 1937.gada Civillikums atjaunoja arī to normatīvo pamatu, uz kura balstījās iztulkošana privāttiesību sfērā. Visu to valstu civillikumos, kuras veidotas uz romiešu tiesību pamata, tradicionāli tiek ietvertas arī normas par šī likuma interpretāciju. Tāds ir LR Civillikuma 4. pants: “Likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tiešā nojēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likumu sistēmas, pamata, mērķa un visbeidzot arī pēc analoģijas1”.
Šīs normas ietilpīgais saturs ietver mūsdienīgai iztulkošanas teorijai atgilstošos pamatelementus. Atbilstoši CL. 4. pantā minētais “likuma tiešais jēgums” t.i. likuma vārdiskā nozīme ir vienīgi likuma iztulkošanas sākuma punkts. Taču no otras puses likuma “vārdiskā nozīme” nosaka arī iespējamā iztulkojuma ārējās robežas.
Tiesību normas teksts pats par sevi tikai simbolizē “aiz” tā stāvošo jēgu, kas tiesību pielietotājam ar interpretācijas (iztulkošanas) metožu palīdzību ir jāatrod.
CL. 4.panta saturā doti norādījumi, kas vispāratzīti arī tiesību doktrīnā vispārīgi atzītām likuma iztulkošanas metodēm:
gramatisko (kritērijs – “pēc likuma noteikumu tieša nojēguma”);
sistemātisko (kritērijs “pēc likuma sistēmas”);
vēsturisko un teleoloģisko metodi (abos gadījumos kritērijs “pēc likuma pamata un mērķa “). Kā arī uz šõ metožu nosacīto pielietošaas secību.
Latvijā mantojuma tiesības regulē Civillikums, atsevišķus jautājumus, kuri skar mantojuma tiesības , regulē Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, citi likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi. Vispilnīgāk tomēr mantojuma tiesības regulē Civillikuma 2. daļa- Mantojuma tiesības, kā arī Civillikuma Saistību tiesības, Lietu tiesības un Ģimenes tiesības.
Civillikuma 382. pants nosaka, ka “Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības , kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.”
Šajā gadījumā par tiesisku interpretācijas pamatu var uzskatīt Civillikuma 2.pantu1, 4. pantu.2…
