1.Civilprocesa jēdziens un uzdevumi, civilprocesa pamatprincipi Jēdzienam civilprocess juridiskajā zinātnē un praksē vairākas nozīmes: civilprocesuālo tiesību nozare, civilprocesa zinātne, mācību disciplīna, konkrētas civillietas tiesvedība tiesā. Civilprocess ir visu likumā noteikto procesuālo darbību kopums, kāds vien iespējams civillietās sākot ar to ierosināšanu, lietu izskatīšanas kārtību tiesās, beidzot - ar tiesas sprieduma izpildi. Civilprocess ir civilprocesuālo tiesisko attiecību subjektu – tiesas un tiesas dalībnieku darbība, realizējot civilprocesuālās tiesības un izpildot civilprocesuālos pienākumus.Civilprocesuālo darbību izpildē lielākā nozīme ir tiesai, jo tā atbilstoši savam procesuālo tiesību un pienākumu apjomam virza visas darbības tiesas procesā. Tiesas procesu ved tiesnesis.Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu. CP uzdevumu sekmīga izpildes priekšnoteikums ir civillietas kvalitatīva un savlaicīga sagatavošana iztiesāšanai, pareizi un ātri izskatīt un izprast civillietu, aizstāvēt fizisko un juridisko personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ievērojot civilprocesa principus.CP iedala šādos tiesvedības veidos: prasības tiesvedība,- ja apstrīdētas pers. tiesības,t.i., radies civiltiesisks strīds, sevišķas tiesāšanas kārtība,- lietas, kuras rodas sakarā ar pers. likumisko interešu aizsardzību. saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā,- tiesības aizskartas, bet nav apstrīdētas ( parādnieks neizpilda saistības ),Tiesvedība civillietās sastāv no vairākām secīgām stadijām – obligātām (ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana 1. instances tiesā) un fakultatīvām (tiesvedība apelācijas un kasācijas instancēs, likumīgā spēkā stājušās nolēmuma jauna izskatīšana noteiktos apstākļos, nolēmumu piespiedu izpilde). + vēl biļete par stadijām Pamatprincipi:Patiesības noskaidrošanas – nosaka tiesas pienākumu izskatot lietu noskaidrot objektīvo patiesību, konstatējot faktus un tiesas sēdē pārbaudot pierādījumus, kas iegūti likumā noteiktā kārtībā.Likumības - prasība tiesnešiem stingri izpildīt likuma nosacījumus un tos ievērot. Tiesu spriež un spriedumu paziņo LR likuma vārdā, tas ir spēkā ar spēkā stāšanās brīdi un to var pārsūdzēt likumā noteiktā kārtībā. Atklātuma – tiesās lietas tiek izskatītas atklāti brīvi pieejamas katrai personai no 15 gadu vecuma (jaunākas, ja nav liecinieki vai lietas dalībnieki – ar tiesas atļauju). Slēgtās tiesas sēdēs izskata lietas par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību, personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ. Pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu (valsts noslēpums, komercnoslēpums, privātā dzīve) Tiesas nolēmumus, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski, slēgtā – publiski pasludina tiesas nolēmuma rezultatīvo daļu (adopcijas lietās).Koleģialitātes – pirmās instances tiesā civillietas izskata vienpersoniski (rajona, apgabaltiesās). Apelācijas instancē izskata koleģiāli - trīs tiesnešu sastāvā. Kasācijas sūdzības izskata trīs AT senatoru kolēģija, bet ar tās lēmumu var nodot izskatīt kasācijas kārtībā paplašinātā Senāta sastāvā (7 senatori).Tiesvedības valoda – tiesvedība LR notiek valsts valodā. Ja kāds no lietas dalībniekiem lūdz un visi lietas dalībnieki piekrīt, tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības veikt citā valodā. Tiesa pieņem un izskata dokumentus valsts valodā (svešvalodā - ar noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā). Ja lietas dalībnieki (izņemot juridiskas personas) nepārvalda valsts valodu, tos tiesa nodrošina ar tulka palīdzību.Pušu līdztiesība – puses, tāpat kā visas personas, ir vienlīdzīgas likuma priekšā. Tiesai pusēm ir jānodrošina vienādas iespējas izmantot savas procesuālās tiesības: iesniegt pierādījumus, uzstāties tiesu debatēs, piedalīties nopratināšanā u.c.
2.Sacīkstes princips: – puses realizē savas tiesības sacīkstes formā pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs u.t.t. sacīkste civillietās klasiskā izpratnē nozīmē, ka strīdā pušu tiesiskās attiecības tiesa izspriež tikai uz to pierādījumu pamata, ko iesniedz puses.Nepārtrauktības – garantē iztiesāšanas vienotu norisi un pārskatāmību. Lietas izskatīšana noris nemainīgā tiesas sastāvā. Objektīvu iemeslu dēļ aizstājot vienu tiesnesi ar citu, lietas izskatīšanu sāk no jauna (tiesas sastāva nemainīgums)Tiešuma un mutiskuma – tiesa pati (bez starpniekiem) pārbauda pierādījumus lietā: noklausās lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīstas ar rakstveida pierādījumiem. Procesa dalībnieki tiesas sēdē savus paskaidrojumus, lūgumus, apsvērumus izsaka mutiski. Rakstveida pierādījumus, ekspertu atzinumus, apskates protokolus nolasa tiesas sēdē un apspriež mutiski.Procesuālās ekonomijas – tiesai lieta jāizskata savlaicīgi lai nodrošinātu aizskarto tiesību aizstāvēšanu un jāievēro procesuālie termiņi. …
