Tiesību iekšējo struktūru raksturo tiesību institūti (tiesību normu grupa, kuru veido regulējamo un vienveidīgo sabiedrisko attiecību kopējo nozaru dažādība): valdījuma, īpašuma, mantojuma, dāvinājumu, piegādes, servitūtu, reālnastu u.c. institūti. Civiltiesības kā tiesību nozare ir tiesību normu un institūtu relatīvi nošķirta grupa, kurā tie apvienojušies, pateicoties to vienveidīgo sabiedrisko attiecību (mantiskās un ar tām saistītās nemantiskās) kopējām īpašībām, ko šie institūti atspoguļo un regulē.
Tiesību pamatklasifikācija balstās uz to iedalījumu privātās un publiskās tiesībās. Civiltiesības kopā ar darba, tirdzniecības, sociālām, starptautiskām tiesībām un citām ir privāttiesību galvenā sastāvdaļa.
Civiltiesiskās regulēšanas priekšmets, metode un funkcijas
LR Civillikums regulē mantiskās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām (arī dažas nemantiskās attiecības), kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti. Civiltiesiskās regulēšanas subjekts ir manta.
Mantiskās attiecības – ekonomiskās attiecības, kuras sastāv no mantas pārvaldes, lietošanas un disciplinēšanas. Liela nozīme tieši saistību tiesībām. Tās ir attiecības, kas veidojas ar mantas pāriešanu no vienas personas citai, sakarā ar darba izpildīšanu, maksājumiem u.c. varianti. Minētās attiecības rodas īstenojot īpašuma tiesības un ar tām ir saistītas, bet ir ārpus īpašuma attiecības. (Piemērs- lietu pirkšana, pārdošana, to maiņa). Mantisko attiecību pazīmes- prece, nauda. Civiltiesības regulē arī dažas nemantiskās attiecības.
…
