Vispārējo prasmju un iemaņu veidošanās mācību procesā ir aktuāla un mūsdienīga prasība. To nosaka izglītības mērķu maiņa sabiedrībā:
atbildīgas un radošas personības veidošanās
kritiskās domāšanas, īpaši vērtēšanas spēju izkopšana
spēja dzīvot un pielāgoties, saglabājot personības veselumu
spēja pašrealizēties
sociālo prasmju izkopšana
Arī valsts nozīmīgākajos izglītības dokumentos (Valsts izglītības koncepcijā, Izglītības likumā, Valsts pamatizglītības standartā un virknē jauno mācību priekšmetu standartos) īpaši uzsver personības attīstību, akcentu pārbīdi no faktoloģisko zināšanu apguves uz praktisko lietojumu, uz attieksmju un vērtību veidošanos. Valsts pamatizglītības standartā ir prasības nevis kādam atsevišķam mācību priekšmetam, bet gan kopīgas prasības, kas veido personības kompetences.
Vispārējās prasmes un iemaņas, kas minētas pamatizglītības standartā, atklājas daudzveidīgos izglītošanās aspektos, un tās jāvingrina dažādos mācību priekšmetos.
Lai izglītošanās process kļūtu jēgpilns un apjēgts, skolēnam vispirms vajadzētu atbildēt uz jautājumiem:
kāpēc es mācos
kā es mācos
ko es varu dot citiem
kas manī vērtīgs
kāda ir mana personības būtība
kā es varu mainīties
ko es gribu sasniegt
Šāda veida jautājumus spēj uzdot un uz tiem arī meklēt atbildes, ja tiek aktivizētā skolēna izziņas darbība, ja tiek sekmēta viņa kritiskā domāšana un aktīva, ieinteresēta paša darbošanās.
Stundās, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta vispārējo prasmju un iemaņu veidošanai, skolēni
balstās uz savu iepriekšējo pieredzi
strādā ar informāciju, to pētot, strukturējot, izvērtējot, interpretējot
apmainās ar iegūto pieredzi, zināšanām
diskutē, pamato un aizstāv savu viedokli, ir toleranti
izvērtē savu un savu klases biedru darbību
Skolotāji šajās stundās:
nepārstāv vienu pareizo viedokli
sekmē atklātas un draudzīgas vides veidošanos
balstās uz skolēnu iepriekšējo pieredzi
uzklausa katru
mācās kopā ar skolēnu.…
