1. „ Elles” 1. dziedājuma saturs.
Dante pamostas tumsas tītā mežā, nevar pateikt kā tur nokļuvis, tikai to, ka maldījies un blakus izaudzis varens kalns. No rīta taisās kāpt kraujā, bet pretī parādās zvēri – pantera, lauva un vilcene. Tie neļauj uzkāpt kalna galā, tādēļ skrien atkal uz tumšo leju un ierauga seju , Vergilija seju. Lūdz tam, lai stāv klāt. Vergilijs atklāj, ka augstāka griba viņam vēlējusi Danti vadīt. „līdz izmisuma akai”, bet ja viņš vēlēsies doties tālāk par to, nāks cienīgāka dvēsele, jo Vergilijs pats nevar ieiet Dieva pilsētā(debesīs), jo dumpojies. Abi dodas ceļā.
1.1. „Bij mūža gaita tikai pusē spēta”-par pusmūžu Dante uzskata 35 gadu vecumu(darbā „Dzīres”), ko viņš sasniedza 1300.gadā.
1.2. „Mežā” nonāk, jo „taisnā taka bija pazaudēta”, tad maldās tumšā līdzenumā un priekšā redz baisu mežu, gravu. „Mežs” ir zemes dzīve, kas pilna grēcīgu maldu ( 3 zvēri).
1.3. 3 zvēri ir netiklības, kas dzen cilvēku postā:
• Pantera – saldkaisles, juteklības vai valsts simbols
• Lauva – lepnības vai tirānijas simbols
• Vilcene – alkatības vai pāvesta varas simbols
1.4 Vergilijs (70.-19.g.p.m.ē.)- romiešu dzejnieks, „Eneīdas” autors. Viduslaikos viņam bija leģendāra gudrā, brīnumdara un kristietības pareģotāja slava, un viņu ciena tādēļ, ka viņs it kā esot paredzējis Kristus atnākšanu(kristietis pirms Kristus). Vergilijs pavada Danti līdz Zemes paradīzei cauri Ellei un šķīstītavai. Vergilijs simbolizē prātu, kas vada cilvēkus pretī šīszemes laimei, zemes gudrību – filozofiju. Vergilijs pieder pie pirmo Romas Impērijas dzejnieku trijnieka, t.i., Horācijs, Vergilijs, Ovīdijs.
2. 2. dziedājuma saturs
Dante sēž viens vakarā. Atsaucas uz Vergilija „Enejas” varoņiem – Eneju, Anhīsu, Pāvilu. Sarunājas ar „cēlā vīra ēnu”. Baidās, ka tik viņam, tāpat kā Enejas varoņiem, netiek pārbaudīta ticība. Vergilijs vēsta, ka saticis Beatriči un tā sūtījusi viņu, jo Sv. Madonna (Lūcija) grib, lai sagatavo „drošu ostu”. Pēc sarunas Dante sāk kāpt pa taku, stāvu un mežonīgu.
…