Darba lapa par baletu

7. Kādi ir jaunie virzieni baletā? Ar ko tie atšķiras no klasiskā baleta?
19. gs. un 20. gs. sākumā popularitāti ieguva balles dejas, salona dejas un viesību dejas, kas ir vienkāršas klasiskās pāru dejas ar improvizācijas tipa horeogrāfiju, kas tiek dejotas savam priekam un atpūtai. Tās radušās Eiropā vai Ziemeļamerikā un savu galīgo veidolu ieguvušas Lielbritānijā līdz 1935. gadam. Mūsdienās daudzas balles dejas ieguvušas sporta deju statusu, un labākie dejotāji sacenšas pasaules mēroga sacensībās, kurās pārstāvētas desmit dejas: piecas standartdejas – lēnais valsis, Vīnes valsis, fokstrots, tango un kviksteps, un piecas Latīņamerikas dejas – samba, džaivs, rumba, čačača, pasodoble. Populāras modes dejas bijušas čarlstons 20. gs. 20. gados, džiterbags 30. un 40. gados, džaivs un rokenrols 50. gados, tvists 60. gados, disko dejas un džeza dejas 70. gados un breiks 80. gados. 90. gados radās dejas, kurās nepieciešamas atlētiskas iemaņas – hāsls, ņūjorkers un citas. Katrs dejas žanrs, netieši mijiedarbojoties, ietekmējis viens otra attīstību. Viens no jaunajiem virzieniem 20. gs. bija arī stepa deja

8. Kā baleta izrādes varētu piesaistīt skatītāju mūsdienās?
Skatītājus var piesaistīt pasākuma harmoniskā- mierīgā gaisotne- jeb baleta mūzika. Skatītājus piesaista arī pats galvenais baleta dejotāji- ar savu dejas izpildījumu. Visus pārējos iespējamos dejošanas veidus var apgūt visi , bet baletu vajag prast dejot . Apbrīnojama ir baletdejotāju prasme un tieksme pēc sava mērķa.
…