1. Darba tiesības ir patstāvīga privāto tiesību nozare, kura regulē darba attiecības starp darba devēju un darbinieku, kā arī attiecības, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, vai ir ar tām saistītas.
2. Darba tiesiskās attiecības veidojas starp darba devēju un darbinieku uz darba līguma pamata.
3. Darba devējs - fiziska vai juridiska persona vai arī tiesībspējīga personāl sabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
(DL 4.pants)
4. Darbinieks – fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. (DL 3.pants)
5. Darba tiesiskās attiecības regulē LR Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, LR likumi, citi normatīvie akti, darba koplīgums, darba kārtības noteikumi.
6. Darba likums ietver sevī sekojošus pamatprincipus:
1. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošo noteikumu spēkā neesamība;
2. Vienlīdzīgu tiesību princips;
3. Tiesības apvienoties organizācijās;
4. Nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums.
7. Piemēram, DL 61.panta 1.daĜā noteikts, ka “minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.”
8. Vienlīdzīgu tiesību princips ( DL 7.pants) paredz, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.
9. Tiesības apvienoties organizācijās – darbiniekam, kā arī darba devējam ir tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses ( DL 8.pants).
10. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas- aizliegts sodīt darbinieku vai kā citādi radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.…
