Visā, kas skar motivāciju, liela nozīme ir emocijām. Pamēģiniet iedomāties, kas notiktu, ja jums vienmēr būtu jādarbojas pretēji tam, ko jūtat. Jūsu motivācija pazustu bez pēdām. No otras puses, darbošanās saskaņā ar emocijām jūs spārnos. Daudzkārt ieteiktā prāta un jūtu nošķiršana nespēj jūs ilgstoši apmierināt. Tikai tad ja starp prātu un jūtām būs harmonija, jūsu darbība būs sekmīga.
Agrāk valdīja uzskats, ka tikai darbinieku analītiskās spējas, zināšanas biznesa vadībā, koncepcijas izstrādāšana un īstenošanas prasme un augsts vispārējais intelekts ļauj uzņēmumam gūt peļņu. Tagad pētījumi liecina, ka panākumu faktors ir emocionālā inteliģence.
Darbinieku motivēšanu bieži uzskata par vadītāja uzdevumu. Ja izskatās, ka darbiniekam motivācijas trūkst, to bieži dēvē par problēmu vadības līmenī. Šāda nostāja ir tikai daļēji pamatota. Vadītājs nav vienīgais atbildīgais par paveikto darbu.
Katrs cilvēks pats izlemj, vai viņš kaut ko darīs un kā viņš to darīs. Cilvēki nav marionetes – kaut gan dažs labs vadītājs ik pa laikam vēlas, lai tā būtu.
Motivējošs vadītāju darbs ir process, kurā darbiniekam dod iespēju atraisīt savu enerģiju, bet pati enerģija no jauna netiek radīta. Cilvēka personību gandrīz nemazam nevar ietekmēt citi cilvēki. Katrs darbinieks pats atbild par to, vai viņš izrāda motivētu attieksmi un sniedz savu ieguldījumu.
Motivācija piemīt katram darbiniekam – tiesa, dažādā daudzumā. Tā pati no sevis atjaunojas. Tas, vai darbinieks veltīs visus spēkus, veicot savus pienākumus, ir atkarīgs no viņa personības. Un to mainīt nav vadītāja uzdevums.
Kompetences jomu var mainīt un vairāk ietekmēt nekā cilvēka personību. Tēpēc mērķtiecīga attīstība ir uzdevums, kas jāveic vadītājam un darbiniekam kopā. Piedāvāt attīstības iespējas, no vienas puses, ir uzņēmuma vadības ziņā, bet, no otras puses, arī katrs darbinieks ir pats atbildīgs par savas personības attīstīšanu.…
