Konflikta teorija bija balstīta uz Talkota Parsona metafiziskās elementu strukturālo funkcio-nālisma kritiku. Pie 'sociāla konflikta teorijas' pirmssākumiem stāvēja amerikāņu sociologs Čārlzs Raits Milss (1916-1962), kas galēji kritiski attiecās pret tradicionālu sociālu zinātni. Mills apgalvoja, ka 'attīstības celmā ir konflikts, bet ne konformisms, piekrišana, integrācija' (Kozhevnikova, 2007). Pamatojoties uz Kārla Marksa, Maksa Vēbera, Vilfrēda Pareto un Gaetāno Moska idejam, Mills apgalvoja, ka augstākā izpausme šajā konfliktā ir cīņa par varu.
Precīzāku formulējumu sociālā konflikta teorija saņēma vācu sociologa, Ralfa Dārendorfa, darbos.
Ralfs Dārendorfs ir dzimis 1929. gada 1. maijā Hamburgā. Ir vācu-angļu sociālais domātājs, filozofs, politiskais un sabiedriskais darbonis. Vāciskas Socioloģiskas Sabiedrības Eks-priekšsēdētājs, Vācijas Bundestāga loceklis, parlamentārais valsts sekretārs, Eiropas Komisi-jas loceklis, Londonas Ekonomikas augstskolas direktors. Viens no Konstanz Universitātes dibinātājiem , un bijušais britu Lordu palātā.
Pirmās izdotās R. Dārendorfa grāmatas – disertāciju publikācijas par sociālo filozo-fiju, kas veltītas marksa un marksisma sabiedrisko teoriju kritikai. To starpā – 'Marks perspektīvā. Karla Marksa taisnības ideja' (Marx in Perspective. Die Idee des Gerechten im Denken von Karl Marx, 1953) un Sociālās klases un klašu konflikti industriālajā sabiedrībā. (Soziale Klassen und Klassenkonflikt in der industriellen Gesellschaft, 1957).