Darījuma formu dažādības nepieciešamība, to salīdzinājums no tiesisko seku viedokļa

Tiesisko darījumu noslēgšana notariālajā formā likuma noteiktajos gadījumos paātrina darījuma piespiedu izpildi, jo saskaņā ar civilprocesuālajām normām tie ir pamats saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ka arī atbrīvo no dažām formalitātēm, nostiprinot zemesgrāmatā tiesības uz nekustamajiem īpašumiem. Šīs likumā noteiktās priekšrocības ir viena no notariālo aktu kā publisku dokumentu izpausmēm.
No tiesisko darījumu noslēgšanas notariālā formā jānošķir tie gadījumi, kuros notārs apliecina darījuma dalībnieku parakstu īstumu uz darījuma akta. Parakstu apliecināšanas mērķis ir tikai pārbaudīt parakstītāja identitāti. Ja tiesiskajam darījumam ir nepieciešama notariāla forma, tad šā darījuma spēkā esamībai nepietiks ar parakstu īstuma notariālu apliecināšanu.
Likumā ir paredzēti daži gadījumi, kuros darījums ir jānoslēdz sevišķā formā, apliecinot to pie notāra, likumā pilnvarotam amatpersonām vai likumā pilnvarotās institūcijās, taču notariālā forma ir nevis darījumam noteiktā obligātā forma, bet gan tikai viens no iespējamajiem sevišķās formas veidiem.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmā daļā, prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajam prasībām. No likuma normas izriet, ka likuma prasībām atbilstoša elektroniskā forma ir pielīdzināma tiesisko darījumu rakstiskai formai. Svarīgs šajā kontekstā ir drošs elektroniskais paraksts, kas Latvija ieviests pamatojoties uz Elektronisko dokumentu likumu. …