Bads un naudas trūkums pat paša nepieciešamā nopirkšanai bija Borisogļebskas ikdiena un katrs vojevoda lūdza ceru neļaut nomirt badā vai nosalt nepietiekoša apģērba dēļ. Kareivji atradās šausmīgā situācija, jo pārtiku bija grūti sagādāt kaut vai tāpēc, ka pretinieka karaspēks nemitīgi atradās tuvumā, bet par algu, ko saņēma kareivji nevarēja neko nopirkt, jo tuvumā nebija tādu vietu, kur varētu to nopirkt, bet Kurzemē krievu naudu neņēma pretī tās stiprās devalvācijas dēļ. [„DKVSAD”, dok.42. 129.lpp] Pilsētas vojevodas nemitīgi lūdza pārtiku un algu, kā arī žēlojās uz to, ka pilsētas aizstāvju ir palicis gaužam maz, kad 1663.g. poļu karaspēks uzbruka cietoksnim, tad tiem pat izdevās ieņemt daļu nocietinājumu un tikai ar lielām pūlēm izdevās tos izsist no nocietinājuma. Pilsētā trūka kareivju, kas spētu aizstāvēt nocietinājumu, kā arī citu ļaužu, kas spētu veikt nocietinājumu labošanas darbus. [„DKVSAD”, dok.42. 129.lpp] 1664.g 24.aprīļa ziņojumā caram pilsētas vojevoda ziņoja par to, ka pilsētā ir palikuši tikai 112 karavīru, lielākā daļa kājnieku[„DKVSAD”, dok.50. 138.lpp], tas ir katastrofāls skaitlis, ja ņemam vērā to, ka poļu karaspēks patstāvīgi atradās tuvumā. Kaut arī ap 1665.g. 12.septembri krievu karaspēkam Pleskavas vojevodas vadībā izdevās padzīt daļu poļu karaspēku un pat papildināt pilsētas aizstāvju rindas, tomēr efekts nebija ilgstošs, jo nožēlojamie apstākļi, kas valdīja Borisogļebskā nemotivēja cilvēkus ilgi tajā uzturēties, un dezertieru nebij mazums pilsētas aizstāvju rindās. [„DKVSAD”, dok.53. 144.lpp]…