Šajā darbā es jūs gribu iepazīstināt ar dazādām pūcēm, par kurām jūs nemaz neko nezināt. Mēs apskatīsim alu pūci, ausaino pūci,balto pūci, mazo pūci, plīvurpūci un purva pūci. Visi plēsīgie nakstsputni pieder pie pūčveidīgo kārtas, ko sīkāk iedala pūču un plīvurpūču dzimtā.Pūces ir ļoti daudzveidīgas .Tropos ir daudz nelielu pūcīšu sugu, kas pārtiek no lieliem kukaiņiem, citas – no ķirzakām.Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā var apskatīt gandrīz visas Latvijā sastopamās pūces. Tropu pūču kolekcijas ir Eiropas zoodārzos , piemēram, Londonā (Lielbritānijā) un Antverpenē (Beļģijā).
Pa dienu šī apkakles pūce atpūšas kokā, kur maskējošais apspalvojums padara viņu grūti ieraugāmu. Ja pūces slēptuvei pārāk tuvu pienāk kāds dzīvnieks, pūce plati atver acis un sāk šņākt. Dažas pūces pa dienu atpūšas dārzos un pat pilsētas parkos. Tā kā viņas ir labi nomaskējušās, reti kādam izdodas pūces ieraudzīt.
Kad medījums noķerts, pūce to uznes kokā un apēd. Pūcēm ir liela mute. Viņa spēj norīt veselu peli vai sīku putnu. Noķērušas lielāku medījumu, pūces rīkojas tāpat kā vairums citu plēsīgu putnu – viņas to saplosa ar līko knābi un spēcīgajiem nagiem . Āfrikas zivjpūce ķer līdakas, plaužus un samus. Viņa zivis vienmēr sāk ēst no galvas. Zivjpūces ēd arī vardes un krabjus. Ja pūcei medībās nav veicies, viņa neatsakās pat no simtkāja.…
