Ļ. Vigotskis (1896 – 1934) krievu psihologs. Ļ. Vigotskis uzskata ka mērķis un piepūle trenē psihi, notiek attīstība. Pedagogam jārealizē individuāla pieeja katram bērnam visā pedagoģiskajā procesā jo īpaši pirmsskolas vecuma bērniem, jo citi bērni spēj vairāk, citi mazāk, lai neiznīcinātu viņu dabisko tieksmi visu izzināt un nodrošināt bērna tālāko interesi par mācībām skolā.
Ēriks Ēriksons (1902 - 1994) uzskata ka, cilvēka personība attīstās stadijveidīgi, katra attīstības stadija noslēdzas ar krīzi un personības attīstības galamērķis ir personības identitātes iegūšana. Katru attīstības stadiju raksturo kāda noteikta psihosociāla krīze , kas ir pagrieziena punkts, kas var būt pozitīvs, gan negatīvs. Ē. Ēriksons vairāk pievērsās domai, ka jāpēta, kā cilvēks pielāgojas dzīvei sabiedrībā.
Ē. Ēriksonam pastāv 8 psihiskās attīstības stadijas kur attīstību stadiju raksturo noteikta krīze, pagrieziena punkts, kur tālākais attīstības virziens var būt gan pozitīvs gan negatīvs. Stadijas ir savstarpēji saistītas un katrā nākamajā stadijā atspoguļojas iepriekšējās stadijas iegūtās atziņas.
(skatīt tabulu, tabulā minēti 5 posmi – līdz 19 gadiem)
L. Kolbergs atzinām bērna tikumiskajai audzināšanai piemīt savas īpatnības. Bērns piedzimstot ir būtne ārpus morāles.
Morāles izpratnes apguvi iedala trīs posmos:
1. Pirmais posms – tiek uzskatīts par virzošo, attiecas līdz 4 un 5 gadiem. Šajā posmā izpaužas bērna egocentriskums. Bērns nespēj vēl atšķirt tīšprātību no nejaušības un tāpēc saskata tikai rīcības sekas nevis apstākļus kas pie tā novedis. Bērns noteikumu pastāvēšanu izprot kā nosacījumu, ka pārkāpjot kādu noteikumi, tam seko sods.
2. Otrais posms – Parādās apzināta attieksme pret tīšprātību un nejaušību. Bērns sāk saprast , ka pieaugušo prasību neievērošana var izraisīt nepatīkamas sekas. Pieaugušais pamatā veic piespiešanu un šī nosacījuma dēļ mazinās bērna egocentriskums un morāles reālisms.
…
