Fenitčels: Orāli konflikti, traumas, identifikācija ar ambivalentu objektu.
Abrahams, Džeikobsons. Falliskā fāze. Vainas apziņa
Konflikti: vēlme apēst māti vai otrādi, būt mātes iekšienē vai otrādi. Fantāzijas. Rodas 1-2 gadu laikā.
Depresija - samērā viegli identificēt, vērtīga kategorija, līdzīga patoģenēze. Citi uzskata, ka ne visiem simptomi ir līdzīgi, un otrādi - šie depresijas simptomi var būt arī citai psihopatoloģijai.
Džeikobsons: Psiholoģiski pacienti nav psiholoģiski identiski:
1) Depresija kā simptoms - ir afektīvs tonis bēdīgumam, ko pavada pazemināts pašvērtējums.
Depresija - vāja - spēj piemēroties situācijai
vidēja
dziļa - psihotiska
Ja Depresija hroniska - bezcerība, ka citi nespēj līdzēt, nekas nemainīsies. (Depresija kā personības iezīme.) Depresīvā persona ne tikai jūtas slikti, bet pats ir sev ienaidnieks - mazohistiskas tendences dzīvo viņā. Neapzinās, ka ir depresīvs, kamēr neapzinās subjektīvi, ka ir depresīvs. Maskētās depresijas - afektīvais komponents tiek noliegts => psihosoma - tika, sevišķi pēc zaudējumiem.
Visu mūžu bijusi vesela, nomirst māte - ginekoloģiski simptomi. Māte - bijusi vecās pasaules turētāja.
“+” Ja subjektīvi sāk apzināties bēdīgumu
Simptomi
1) afektīvi traucējumi
2) motorais kavējums
3) pazemināta domāšana, komunikācija
1) Afektīvie traucējumi - bēdīgums, bailes, tukšums, vainas apziņa, ilgas, ilgošanās. Zaudē interesi par dzīvi. Zūd ēstgriba, zūd interese par priekiem.
Trauksme - psiholoģiska atbilde uz briesmām, kad draud briesmas viņa līdzšinējai labsajūtai. Pie lielām depresijām trauksme pāriet apātijā. Šāds apātisks cilvēks neizraisa vēlmi palīdzēt no citu puses. Tā ir aizsardzība no savām iekšējām trauksmēm.
Depersonalizācija - pie akūtiem depresijas stāvokļiem. Pacients liekas sev svešs, neizjūt savas ķermeņa daļas un stāvokļus kā sev piederošus. Ārpus sevis - jūtas svešs. Pie smagiem stāvokļiem - roku sajūt kā atdalījušos; smagāk - redz sevi sēžam otrpus galdam (šizofrēniskiem). Tukšuma un nerealitātes sajūta - nepatīkama.
Dusmas - ļoti svarīgs faktors. Problēmas ar dusmām - tās tiek vērstas pašam pret sevi - izjūt sevi kā nemīlētu, nevērtīgu.
Rādās, ka mums ir grūti identificēties ar depresīvu pacientu - viņš ir nodarbināts ar sevi, ar savām problēmām. Intervijās - bieži falsificē savas problēmas: dažiem problēmas ilgušas ilgi, vai parādījušās pēkšņi pēc kāda notikuma (īstenībā slēpnis no citiem un no sevis)
2) Domas - kognitīvais - pazeminās.
…