Digitālās fotokameras

Kameras lēca
Kameras lēca notver gaismu no fotografētā ķermeņa un un pārnes to uz filmiņas vai detektora fokusu. Lēcas dizains un struktūra ir ļoti kritisks faktors tam, lai uzņemtais attēls būtu kvalitatīvs. Tehnoloģiskā revolūcija 19. gs. revolucionēja optiskās lēcas struktūru un dizainu tā, ka tā uzlaboja visas optiskās lēcas – sākot no parastajām lasīšanas brillēm un beidzot ar mikroskopiem.
Lēcās ir ļoti daudz fokālie lielumi – sākot no ļoti šaura fokālā lieluma un beidzot ar ļoti plašu fokālo lielumu, ko, piemēram, izmanto arhitektūrā, lai spētu nofotografēt visu celtni.

Bildes izšķirtspēja
Digitālo kameru izšķirtspēju parasti limitē bildes sensors (parasti tas ir CCD vai CMOS sensora čips), kurš pārveido gaismu diskrētā signālā. Jo gaišāka bilde uz sensora, jo lielāks pikseļa izmērs. Pikseļu skaitu nosaka pilnie pikseļi, piemēram, ja bilde būtu 1,000x1,000 pikseļu, tad bildei būtu 1,000,000 pikseļu.

Fotogrāfēšanas metodes
Single-shot fotografēšanas sistēma lieto vai nu 1 sensora čipu ar Bayer filtra mozaīku, vai 3 atsevišķus bildes sensorus (sarkanu, zilu, zaļu), kuri rāda to pašu bildi caur stara sadalītāju
Multi-shot fotografēšanas sistēma atklāj sensoru bildei trijām vai vairāk apertūras izejām. Viena no visbiežāk izmantotajām tehnikām ir sensora priekšā nolikt 3 filtrus, kuri kārtas secībā tiks iedarbināti, lai iegūtu vajadzīgo krāsu informāciju. Vēl 1 metode ir lietot 1 sensora čipu ar Bayer filtru, lai veidotu lielāku izšķirtspēju un uzlabotu kvalitāti.
…