Diktāts no romāna "Mērnieku laiki"

9. Mīļo sirds, mīļo Jāņa tēv, tur mūs, kā sacīt jāsaka, aiznesīs uz debesīm eņģeļi, zeravi ar ķerubiem kā izbalinātu audeklu baķus, turp aizskriesim kā baltās cielaviņas, tur abi staigāsim, kā sacīt jāsaka, ar palmu svecēm rokā un ar rudzu kroņiem galvā kā brūtes pa debesu kāzām, tur nebūs nedz paģiru, nedz kaušanās.
10. Kad visa dziesma bija izdziedāta, tad Ķencis noskaitīja visus svētīšanas un nobeigšanas vārdus, cik vien zināja, beigdams ar 7. lūgšanas gala vārdiem, pēc tam ar autiņu izslaucīja sev acis, pieaicinādams Pāvulu līdzās sēdēt un arī viņam izslaucīdams acis.
…