D.M.Šeridans norāda, ka Origenam raksturīga spēja “atrast dārgumus detaļās”, un tieši detaļas nereti kļūst par noteikta teksta hermeneitikas atslēgu. Basltoties uz pieņēmumu, ka “detaļās ir dārgumi”, mēs nonākam pie idejas, ka īstais Rakstu redaktors ir Sv.Gars. Interpretācijas noteikumu, kurus Origens izstrādā, pamatā ir šis primārais pieņēmums par teksta raksturu, ka tekstam ir slēpta vai ezotēriska nozīme.
Autors uzsver, ka teksts patiesībā seko dievišķās instrujcijas metodei, kas neatbilst cilvēku metodēm, tāpēc teksts reizēm var sķist rakstīts neliterāls. Jāsapot, ka tā nav cilvēka, bet dievišķa kompozīcija. Vēl kāda svadabīga ideja ir tā, ka acīmredzamais vēsturiskais naratīvs patiesībā nav par vēsturi, bet gan par mistiskām idejām. Teksts ir bijis dehistorizēts. Origens uzskata, ka Raksti nav veltīti tik daudz vēstures stāstījumiem, cik mistiskām lietām un idejām. Mistēriju meklēšana nozīmē teksta atšifrēšanu, lai atrastu tā garīgu saturu.
Rezumējot, raksta autors norāda, ka Origenam Raksti kopumā runā par Kristu. Viņš ir atslēga to interpretācijai. Zināt Rakstus, nozīmē zināt Kristu. Tiesa, ar piebildi, ka tie ir pareizi interpretēti. Origena idejas gan kopumā atiecībā uz Rakstiem ir līdzīgas ar Aleksandrijas Filonu. Un kopumā agrīno kristietības autoru vidū pie tekstu interpretācijas ir atrodama liela Helēnistiskās pasaules ietekme.
…