Džavanni Bokačo darba "Dekamerons", Dantes Aligjeri "Dievišķā komēdija", Svētā Augustīna "Grēksūdze" apraksts un salīdzinājums

Iespējas, kā cilvēki centās tikt pie vēlamā tiek atspoguļotas ļoti dažādi, taču jāatzīst, ka lielākajā dažā izlasīto stāstu viss beidzas labi, citi par notikušo neuzzina, seko kāzas vai mīlestība. Viens no stāstiem, kurš īpaši pievērsa uzmanību bija par klosteri, jo tas parādīja, ka klosteriem un reliģijai vairs nav tik īpaša loma, jo vairākas mūķenes apmierināja sevi ar vienu vīrieti un to noklusēja, līdz visas mūķenes izvēlējās šo vīrieti, viņas nevadīja mīlestība, bet tīra iekāre un griba:
„Vēlāk, bieži savā starpā pārrunādamas notikušo, abas atzina, ka tas patiešām ir gaužām patīkami un pat vēl patīkamāk, nekā viņas bija dzirdējušas, un tālab turpmāk, izvēlēdamās izdevīgu laiku, daudzreiz gāja papriecāties ar mēmo.”
Darbs lieliski atspoguļo to, ka erotika valda visur un katrā, gandrīz katru vada iekāre un vajadzība, tā ir daļa no ikdienas. Tiek parādīta mīlestība, kas noved pie neuzticības un kaislībām.
Iespējams, ka Dekamerons ir kā aizsācējs erotiskā sižeta ienākšanai kultūrā, jo, piemēram, mūsdienās par erotiku tiek rakstīts brīvi, bez aizspriedumiem. Erotiskus skatus var novērot gandrīz jebkurā filmā, tiek rakstītas erotisks grāmatas, sauktas par pieaugušo literatūru. Arī žurnāli ar šādu saturu atrodami katrā veikalā. Sabiedrība ir kļuvusi ļoti atraisīta un, manuprāt, tas ir labāk, nekā dzīvot bijībā, ka tevi kāds nosodīs. Dekameronu lasīt bija interesanti, tiesa, darbs ir ļoti apjomīgs, tomēr interesanta literatūra garlaicīgiem vakariem.
…