Antropoloģijas zināšanas saistībā ar dzemdniecību un dzemdībām gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā bieži ir izmantotas politiskiem mērķiem. No vienas puses, vietējo Indijas iedzīvotāju dzemdību tradīcijas novērtētas kā nepieņemamas, jo apliecina sieviešu zemo statusu šajā valstī. Tas izmantots kā kolonizācijas ierocis, lai Indijā ieviestu kolonizācijas režīmu.
No otras puses ne rietumu dzemdniecības metodes ir izvērtētas nesalīdzinot ar to, kādas slimības seko pēc tehnoloģiski kontrolētām dzemdībām formālā medicīnas vidē.
Pieejas:
1. Biomedicīniskā perspektīva (Carol McClain 1982) – šī pieeja fokusējas uz mātes un zīdaiņu mirstību un uz trešo pasaules valstu ārstu pieredzi par sekām, kas rodas nespējot uzstādīt pareizu diagnozi dzemdībās un ilgu kavēšanos pirms hospitalizācijas.
2. Sociālkulturālā perspektīva – meklē sociālus un psiholoģiskus apliecinājumus atbalstošai apkārtējai videi vai atbalstošai tehniskai palīdzībai (masāžas, dzemdību pozas), kas nav raksturīga rietumu medicīnas praksei.
Abas no šim pieejām pieļauj rietumu medicīnas uzņēmumiem piedāvāt jauninājumus un ieviest rietumu praksi trešās pasaules valstīs. Pirmajā gadījumā piedāvā modernizēt tradicionālo, taču tas bieži var novest pie apsūdzības etnocentrismā. Otrajā gadījumā runa ir par tradicionālo dzemdību tehniku ieviešanu tehnokratizētās dzemdībās, taču šajā gadījumā tiek pārmesta paļaušanās uz „eksotiskām” kultūrām tās „romantizējot”.
…
