1873. gads. Tā saukto “jaunlatviešu” – progresīvāko nacionālās inteliģences pārstāvju aicināto un sensenā dziesmu gara spārnoti, Rīgā ieradušies 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Tie – bija I Dziesmu svētki, kas viņus te sapulcējuši. Laicīgā koncerta programmā iekļautas divas K.Baumaņa oriģināldziesmas, kā arī desmit J. Cimzes, D. Cimzes un J. Neilanda tautas dziesmu apdares.
1880. gads II Dziesmu svētki. Piedalās jau 70 kori ar 1624 dziedātājiem. Blakus K. Baumanim un brāļiem Cimzēm koncertā pārstāvēti divi jauni latviešu komponisti – A. Jurjāns un O. Šepskis. Programmā iekļautas arī vairākas Rietumeiropas komponistu kordziesmas un krievu tautasdziesmu apdares.
1888. gads. “I un II Dziesmu svētki ir atstājuši tik lielisku iespaidu, ka no tālākām Krievijas malām taisās mūs apciemot mūsu radinieki krievi, mūsu brāļi leiši, mūsu kaimiņi igauņu bāleliņi... Lai šie mūsu ciemiņi mūs cienītu, mums vajag visiem spēkiem saņemties, ka svētki spoži izdodas,” īsi pirms III dziesmu svētkiem rakstīja A. Jurjāns, pirmais profesionālais latviešu skaņdaris. Rīgā pulcējās 117 kori ar 2618 dziedātājiem. Svētkos piedalās arī simfoniskais orķestris, kura sastāvā ir profesionāli mūziķi un pirmie profesionālie latviešu solisti. Koncertu programmā ietverti gan J. un D. Cimzes, K.Baumaņa un J.Jurjāņa darbi, gan arī četru jaunu latviešu komponistu- J. Vītola, E. Vīgnera, A. Ores, J. Straumes sacerējumi.…
