Valstis, kas atradās ārpus EEK, EOTK, EA veroties pēc šo valstu parauga sāka apsvērt domu par savas savienības veidošanu, jo redzēja, ka valstis, kas ir šajā kopienā attīstās veiksmīgāk. 1950. gadā veidojas Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (EFTA). Lielbritānijas ideju par ekonomisko sadarbību atbalstīja arī Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Norvēģija). Lielbritānija izvēlējās veidot šo modeli, jo tai nebija pieņemami daudzi nosacījumu, kādi tika realizēti Romas līguma ietvaros. EFTA nav pānacionalitātes principa, netiek regulēta lauksaimniecība, netiek regulēta ne ārējā, ne iekšējā tirdzniecība. Lielbritānijai jau bija izveidojusi noteiktas tirdzniecības tradīcijas ar sadraudzības valstīm, kas bija bijušajām kolonijām (Kanādu, Jaunzēlandi, Austrāliju un valstīm Āfrikā)..
1960.gadā vienošanās par EFTA tiek parakstīta un dažus mēnešus vēlāk- ratificēta un tā uzsāk savu darbu. Tādejādi Rietumeiropā pastāv divi ekonomiskās integrācijas modeļi- EEK un EFTA.
Lielbritānija iesniedz pieteikumu EEK par vēlmi tajā iestāties. Vairākus gadus dažādāku iemeslu dēļ šīs sarunas ir bez rezultātiem. 1970.gadā tiek parakstīts līgums par Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas un Īrijas uzņemšanu. Referendumā Norvēģijā un Dānijā tiek nobalsots pret šo iestāšanos.
EFTAs padomē katrai valstij ir viena balss un lēmumu pieņemšana balstās uz vienprātības principa. Būtiski ir jautājumi par tirdzniecības brīvības nodrošināšanu valstu starpā. Attiecības starp EFTA un EEK attīstās konstruktīvi un tiek parakstīta vienošanās par brīvu tirgošanos ar rūpniecības produktiem.
EFTA darbojas -ekonomikas komiteja, Auditoru padome, Budžeta komiteja, Parlamenta pārstāvju komiteja, Tirdzniecības ekspertu komiteja, u.c. EFTAs darbības centrs ir Ženēvā.
1989. gadā pēc EK iniciatīvas sākas sarunas par abu grupējumu ekonomiskajām attiecībām- Eiropas ekonomiskās telpas izveidi. Pēc līguma parakstīšanas, kas stājas spējā 1994.g., tas paredz brīvas tirdzniecības, darbaspēka, kapitāla, pakalpojumu utt. kustību dalībvalstu starpā.
Ar 1990tajiem gadiem pēc Eiropas ekonomiskās telpas līguma parakstīšanas sākas cieša sadarbība arī sociālajā politikā, zinātnē un izglītībā.
EFTA arī atbalsta Eiropas strukturālos fondus. Latvija paraksta asociatīvo līgumu Eiropas brīvās tirdzniecības asociāciju 1995. gadā.
Pēc Otrā pasaules kara Skandināvijas valstis izrāda interesi par ciešāku sadarbības uzsākšanu. 1948.gadā pēc Zviedrijas iniciatīvas sākas sarunas ar Norvēģiju un Dāniju par aizsardzības savienības izveidi, diemžēl šī ideja nerealizējās dzīvē. 1948.gadā pēc ASV iniciatīvas Dānija un Norvēģijas tiek uzaicinātas uz NATO sarunām, bet 1949.gadā līgums starp valstīm tiek parakstīts. Pāris gadu vēlāk valstu starpā ir sarunas par Ziemeļu padomes izveidi, kas darbotos starpparlamentāri.
…
