Eiropas Monetārā sistēma

Banknotes bija dažādās krāsās un izmēros, un ar nominālu- 500,200, 100, 50, 20, 10 un 5 euro. Dizains tām bija simbolisks, jo ietvēra Eiropas arhitektūras mantojumu. Tās neattēloju nevienu pastāvošu monumentu. Banknošu aversā dominēja logi un vārti, kas bija katras banknotes simboliskā gara un ES un tās korporāciju atvērtības atspoguļojums. Banknošu reversa iezīmes- konkrēta vecuma tilti, komunikācija Eiropas iedzīvotāju vidū un Eiropai ar pārējo pasauli. Gala dizainu banknotēm paziņoja 1996.gada decembrī Eiropas koncils Dublinā. Visas pārējās banknošu atzīmes pastāv, lai palielinātu banknošu drošību pret viltošanu.
Nosaukumu „EURO” (Eiro) valūtai izvēlējās 1995. gadā, toreizējais EK priekšsēdētājs Žaks Santērs un komisārs Īvs Tibo de Silgī. Tas saistās ar vārda „Eiropa” pirmo zilbi. Savukārt paša Eiro simbola € pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons (ϵ). Tā ir atsauce uz Eiropas civilizācijas šūpuli, kas ir papildināts ar ES galveno mērķi- stabilitāti (divas eiro simbolu šķērsojošās paralēlās līnijas apzīmē stabilitāti).
Mūsdienās tikai ECB ir tiesības atļaut eiro zonas valstu centrālajām bankām emitēt eiro banknotes. Valstu centrālo banku kopīgs pienākums ir tās iespiest un laist apgrozībā. Monētas emitē eiro zonas dalībvalstis - tādā daudzumā, ko katru gadu apstiprina ECB.
…