Runājot par Eiropas Savienības pārvaldību, vispirms uzmanību ir jāpievērš tam, ka Eiropas Savienībā ir reģionālā ekonomiskā un politiskā organizācija, kur ietilpst 27 Eiropas valstis, tostarp arī Latvijā. Eiropas Savienības vēsture jau ilgs vairāk par piecdesmit gadiem, līdz ar to var runāt par organizācijas attīstību visos virzienos laikā gaitā. Savukārt, runājot par Eiropas Savienības pārvaldību, uzmanību ir jāpievērš pašam jēdzienam „pārvaldība”. Kas tas ir? „Pārvaldība” savā būtībā ir konkrētas institūcijas, kas nodrošina ekonomisko attīstību, politisko procesu realizēšanu un politisko lēmumu pieņemšanu. Eiropas Savienības ietvaros jārunā par Eiropas Savienības institūcijām, kas īsteno politiskās darbības no visas Eiropas Savienības puses. Eiropas Savienībā institūciju ir pieci un tās ir Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Ministru Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Tiesa. Tagad uzmanību vajadzētu pievērst katrai konkrētai institūcijai ar mērķi noskaidrot, kā notiek tā pārvaldība Eiropas Savienības iekšienē.
Pirmkārt, kas attiecās uz Eiropas Savienības Padomi, tad šī institūcija ir galvenā Eiropas Savienības lēmējiestāde. ES Padomē ir pārstāvētas dalībvalstis un tās sanāksmes piedalās viens ministrs no katras Es dalībvalsts valdības. Atkarībā no tā, kādi jautājumi ir iekļauti dienas kārtībā ir atkarīgs tās kurš ministrs piedalīsies konkrētajā sanāksmē. Katrs ministrs savā būtībā ES Padomē ir pilnvarots pārstāvēt savu valdību, līdz ar to tās nozīme ka viņa paraksts ir visas valdības paraksts. Protams arī nevajag aizmirts to, ka katras ES Padomes ministrs ir atbildīgs savas valsts parlamenta un tā pārstāvēto pilsoņu priekšā. Dalībvalstu prezidenti vai premjerministri kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētaju tiekas Eiropas Savienības Padomē trīs vai četras reizes gadā. Šajās tikšanās tiek noteiktas Eiropas Savienības vispārējas politikas un risināti jautājumi.1 Eiropas Savienības Padomē pavisam ir deviņi dažādi Padomes jeb ministru sastāvi atkarībā no iekļautajiem jautājumiem dienas kārtībā. Un tie ir: Vispārējas lietas un ārējie sakari; Ekonomika un finanšu lietas, tieslietas un iekšlietas; Nodarbinātība un sociālās lietas, veselības un patērētāju aizsardzības lietas; Konkurentspēja; Transports, telekomunikācijas un enerģija; Lauksaimniecība un zivsaimniecība; Vide, Izglītība, jaunatne un kultūra. 2
…